M. Elss izmitināja Hamfriju savā fermā pirms vairākiem gadiem – nīlzirga mazulis tika izglābts plūdu laikā. M. Elss, armijas majors, nolēma parūpēties par dzīvnieku, un nīlzirgs tā pierada pie cilvēkiem, ka izlaist viņu atpakaļ savvaļā vairāk nebija iespējams, jo dzīvnieks nespētu izdzīvot patstāvīgi.
Dienvidāfrikānis ar savu piejaucēto nīlzirgu kļuva par daudzu publikāciju varoņiem vietējā un pasaules presē. M. Elss un Hamfrijs demonstrēja žurnālistiem savas siltās attiecības: saimnieks baroja nīlzirgu ar augļiem, glaudīja viņu, tīrīja viņam zobus un pat pārvietojās jāšus uz Hamfrija.
Kādu iemeslu dēļ Hamfrijs uzbruka savam saimniekam, nav zināms. Kaimiņi un vides aizsardzības dienesta darbinieki apgalvo, ka ne reizi vien brīdinājuši neparastā audzēkņa īpašnieku par tik ciešu kontaktu ar savvaļas dzīvnieku bīstamību. „Mēs viņu brīdinājām, bet viņš neklausījās,” paziņoja viens no M. Elsa kaimiņiem.
Pēc uzbrukuma saimniekam Hamfrijs tika nošauts. Dzīvniekam bija apmēram seši gadi, šajā vecumā nīlzirgiem sākas dzimumbriedums. Dzīvo nīlzirgi vidēji 30-40 gadus.