Atkusnis nav sācies
Daudziem par izbrīnu D.Medvedevs nesen par Kirovas apgabala gubernatoru
iecēla Ņikitu Belihu, kurš savulaik vadīja liberālo opozīcijas partiju
Labējo spēku savienība. Vienlaikus savus krēslus zaudēja vairāki
reģionālie līderi, ko savulaik bija iecēlis V.Putins. Prezidents arī
piekrita tikties ar laikraksta Novaja gazeta žurnālistiem. Šis
laikraksts ir pazīstams ar kritisko attieksmi pret V.Putinu un Kremļa
politiku, pēdējos gados nogalināti vairāki Novaja gazeta žurnālisti,
piemēram, Anna Poļitkovska. Pēc prezidenta iniciatīvas atjaunota
Cilvēktiesību padome, tajā iekļauti vairāki ievērojami cilvēktiesību
aizstāvji, kurus agrāk varēja satikt tikai opozīcijas demonstrācijās.
Taču vienlaikus D.Medvedevs turpina arī V.Putina iesākto "stingro kursu", piemēram, intervijā Spānijas žurnālistiem viņš paziņoja, ka opozīcijai nav vietas Sarkanajā laukumā. Prezidents ierosinājis likumprojektu, kas paplašina jēdzienu "dzimtenes nodevība". Pēc novērotāju domām, tas varētu palielināt Krievijas specdienestu patvaļu.
Krievijas liberāļu cerības par "atkusni", kas varētu nākt pēc bargās
V.Putina valdīšanas, sadragāja Krievijas tanku iebrukums Gruzijā.
Cerības, ka ekonomikas krīze atsvešinās D.Medvedevu un V.Putinu, tagad
kūst kā pavasara sniegs marta saulītē.
Kopīgas intereses
"Nekāds naids starp viņiem nav iespējams," uzskata socioloģe Olga Krištanovska. "Daži viņu lēmumi, kas izskatās kā novirzīšanās no kopīgā politiskā kursa, patiesībā skaidrojami ar populismu." Piemēram, gubernatoru atlaišana vērtējama kā mēģinājums krīzes apstākļos nolaist tvaiku. Bargāku likumu pieņemšana pilnībā atbilst V.Putina "aplenktā cietokšņa" domāšanai.
Pēc politologa Leonīda Radzihovska domām, ekonomikas krīze iedragāja V.Putina plānu par atgriešanos Kremlī. Pagājušā gada beigās tika grozīta Krievijas konstitūcija, pagarinot prezidenta pilnvaru termiņu līdz sešiem gadiem. Šis solis tika vērtēts kā daļa no V.Putina plāna par D.Medvedeva nostumšanu malā un prezidenta amata atgūšanu. Taču tagad plāna īstenošana ir atlikta un abi līderi spiesti strādāt kopā. "Nekādu konfliktu starp Putinu un Medvedevu es gada laikā neesmu novērojis, un drīzumā tāds nav gaidāms," uzskata L.Radzihovskis. Pēc viņa domām, "Medvedeva frakcijas" veidošana Kremlī un iespējamais konflikts ar "Putina frakciju" apdraudētu abu grupu intereses, jo līdzinātos "kautiņam uz Titānika par to, kuram tiks sudraba karotītes".