"Personīgi es pats esmu pārliecināts ne tikai par to vien, ka ir noticis ķīmisko ieroču uzbrukums. Es arī esmu pārliecināts, ka atbildīgs ir Sīrijas režīms," pirmdien preses konferencē Briselē sacīja Rasmusens, atbildot uz jautājumu, vai viņš ir redzējis izlūkinformāciju, kas pierāda, ka aiz 21.augusta ķīmisko ieroču uzbrukuma Damaskas pievārtē stāv Asads. "Vispārīgi mums ir konkrēta informācija," viņš atzina.
Rasmusens vairākkārt uzsvēris, ka starptautiskā sabiedrība nevar nereaģēt uz ķīmisko ieroču pielietošanu, tomēr pret militāru reakciju viņš izturas rezervēti. "Atbildes mērķim ir jābūt paust ļoti skaidru vēstījumu, ka tā nevar rīkoties bez ļoti stingras starptautiskas reakcijas," skaidroja Rasmusens.
Militāri soļi "varētu būt ļoti īslaicīgi, asi un īpaši pielāgoti" šai situācijai, norādīja ģenerālsekretārs. "Es neredzu ilgtermiņa, ilgtspējīgu militāru atrisinājumu Sīrijā. Mums ir vajadzīgs politisks process."
Lēmumu pieņemšana par konkrētu militāru reakciju ir NATO dalībvalstu ziņā, norādīja Rasmusens. "Es nesaskatu nekādu tālāku NATO lomu" vēl bez tā, ka tiek piedāvāts forums konsultācijām un tiek sniegts atbalsts dalībvalstij Turcijai, kurai ir kopīga robeža ar Sīriju, atzina ģenerālsekretārs.
Vēl šogad NATO izvietoja pretgaisa aizsardzības raķetes Patriot, lai aizsargātu Turcijas ciematus, kuros bija trāpījuši šāviņi no Sīrijas teritorijas. Raķetēm Patriot ir pretinieka iebiedēšanas funkcija, sacīja Rasmusens, atbildot uz jautājumu, vai NATO nostājā ir paredzamas izmaiņas gadījumā, ja Sīrija par ASV uzbrukumu izdomātu atriebties Turcijai.
"Uzbrukums sabiedrotajam ir uzbrukums visiem," sacīja Rasmusens, atgādinot par vienu no NATO pamatprincipiem. "Es varu jums garantēt, ka mums Turcijas aizsardzībai ir gatavībā visi plāni. Es neredzu nepieciešamību pēc papildu plāniem."
Par nepieciešamību sarīkot starptautisku militāru intervenci Sīrijā, šādi sodot prezidenta Bašara al Asada režīmu par ķīmisko ieroču izmantošanu, pēc 21.augusta uzbrukumiem Damaskas pievārtē aktīvi aģitē Vašingtona.
ASV centieni izveidot koalīciju iespējamam uzbrukumam Sīrijai ceturtdienas vakarā cieta nopietnu neveiksmi, jo Lielbritānijas parlaments nobalsoja pret Apvienotās Karalistes iesaistīšanos šādā militārā operācijā. Tomēr, neskatoties uz šo balsojumu, ASV jau paziņojušas, ka ir gatavas rīkoties vienas pašas. Vašingtona joprojām arī cenšas izveidot "intervences koalīciju".
Tiesa gan, daudzas rietumvalstis, arī Itālija, Beļģija un Polija, kā arī jaunattīstības valstis, tostarp Indija un Brazīlija, apliecinājušas, ka neatbalstīs uzbrukumu, kas nav saņēmis ANO Drošības padomes atbalstu. Arī Vācija apliecinājusi, ka nedomā iesaistīties karā pret Sīriju.
Krievija uzskata, ka 21.augusta ķīmisko ieroču uzbrukums bijis nemiernieku provokācija. Arī Vatikāns pret nemiernieku apsūdzībām aicinājis izturēties piesardzīgi. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vēl pagājušajā nedēļā nosodīja "histēriju" ap ziņojumiem par ķīmisko ieroču pielietošanu un atgādināja, ka Rietumi nav snieguši pierādījumus, ka aiz šī uzbrukuma stāv Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms.
Krievijas amatpersonas salīdzina iespējamo uzbrukumu Sīrijai ar 2003.gada ASV iebrukumu Irākā, kas tika pamatots ar, kā vēlāk noskaidrojās, nepatiesu izlūkdienestu informāciju, ka diktatora Sadama Huseina bruņojumā ir masu iznīcināšanas ieroči.
Sīrijas valdība skaidro, ka ķīmiskos ieročus Damaskas apkaimē 21.augustā ir pielietojuši paši nemiernieki, lai, uzbrukumā melīgi apsūdzot valdību, panāktu rietumvalstu iesaistīšanos karā. Opozicionāri arī cenšas nepieļaut, ka ANO inspektori izmeklē agrāk notikušos incidentus, piemēram 19.martā Han al Asalā, Alepo provincē, kur ķīmiskos ieročus pielietojuši opozicionāri.