Uzrunājot savas valsts karavīrus 50.gadadienā kopš obligātā dienesta ieviešanas, ministrs norādījis, ka Singapūra šo kārtību paturēs spēkā arī turpmāk, bet valstīm, kas no obligātā dienesta atteikušās, savu lēmumu vēlāk nācies nožēlot.
Pēc viņa teiktā, viena no tādām valstīm ir Lietuva, kas savulaik atteikusies no obligātā karadienesta, taču, sākoties Krimas aneksijai un konfliktam Ukrainā, sapratusi, ka ir grūti atjaunot stipru armiju, kad tā visvairāk vajadzīga.
Huans pieminējis arī Kuveitu, kam bija nepieciešama ASV vadītās koalīcijas palīdzība, lai padzītu Irākas karaspēku, kas valstī iebruka 1990.gadā.
"Singapūra nedrīkst būt atkarīga no citu palīdzības, ja mēs nonāktu līdzīgā sarežģītā situācijā," viņš piebildis.
Attīstītā Dienvidaustrumāzijas pilsētvalsts ieviesa obligāto karadienestu 1967.gadā, divus gadus pēc atdalīšanās no Malaizijas. Iesaukšanai dienestā pakļauti visi veselie Singapūras jaunieši no 18 gadu vecuma.
Singapūras armija bruņojuma ziņā ir viena no vislabāk apgādātajām armijām visā Āzijā - tās rīcībā ir zemūdenes, iznīcinātāji "F-15" un "F-16" un helikopteri "Apache".
Šobrīd reģionā pieaugusi spriedze saistībā ar situāciju Korejas pussalā un vairāku valstu teritoriālajām pretenzijām Dienvidķīnas jūrā. Pašai Singapūrai savulaik bijušas sarežģītas attiecības ar abām lielajām kaimiņvalstīm - Indonēziju un Malaiziju.
Lietuva no obligātā militārā dienesta atteicās 2008.gadā, bet lēmums par tā atjaunošanu tika pieņemts 2015.gadā, reaģējot uz Krievijas agresīvo darbību Ukrainā un tiecoties ātrāk nokomplektēt Bruņoto spēku vienības un sagatavot armijas rezerves.