BBC vēsta, ka kopš decembra skolās Nigērijas ziemeļrietumos nolaupīti vairāk nekā 600 skolēnu, kas liecina, ka valsts piedzīvo īstu nolaupīšanu, kuru mērķis ir saņemt izpirkuma maksu, krīzi. Tās aizmetņi meklējami 2014. gadā, kad tika ziņots, ka islāmistu grupējums Boko Haram nolaupījis 276 meitenes Čibokas ciemā. Šis gadījums izraisīja plašu publicitāti pasaulē, vienlaikus nodemonstrējot bandītiskajiem grupējumiem valstī jaunu iespēju naudas nopelnīšanai, kas pēdējos gados arī tikusi plaši izmantota. Savukārt publicitāti ap katru no šādiem gadījumiem nekautrējas izmantot islāmistu grupējumi, kas mēdz uzņemties atbildību par skolēnu nolaupīšanām, lai gan tajās pat pastarpināti nav bijuši iesaistīti.
Augoša industrija
Otrdienas rītā Nigērijas Zamfaras štata gubernators Bello Matavale intervijā Al Jazeera paziņoja, ka viņa ierosinātajām pārrunām sekojis pozitīvs rezultāts un atbrīvotas pagājušajā piektdienā bruņotu cilvēku skolā nolaupītās 279 meitenes vecumā no 11 līdz 17 gadiem. "Nekāda izpirkuma maksa netika maksāta. Es uzstāju, ka mēs viņiem neko nedosim," gubernators uzsvēra.
Šī bija otrā skolēnu nolaupīšana 10 dienu laikā. 17. februārī tika nolaupīti 27 zēni un viņu skolotāji skolā Kagaras štatā. Viņus atbrīvoja pagājušajā sestdienā.
The New York Times (NYT) raksta, ka kopš pagājušā decembra skolēnu masveida nolaupīšana skolās Nigērijas ziemeļrietumos notiek arvien biežāk – vismaz reizi trīs nedēļās. Nigērija ar aptuveni 195 miljoniem iedzīvotāju ir apdzīvotākā valsts Āfrikā un iedzīvotāju skaita ziņā septītā lielākā valsts pasaulē. "Nigērijas ekonomikai atrodoties krīzē, cilvēku nolaupīšanas kļuvušas par augošo industriju, liecina intervijas ar drošības analītiķiem un pētījumi par nolaupītāju ekonomiskajiem ieguvumiem. Nolaupīšanu upuri nav tikai bagātie, ar varu apveltītie vai slavenie, bet arī nabadzīgie iedzīvotāji un arvien vairāk arī skolēni, kuri tiek nolaupīti masveidā," raksta NYT.
Bandīti izmanto neefektīvo policijas darbu un ieroču vieglo pieejamību. Katra nolaupīšana iedvesmojot veikt nākamo. Katra incidenta atspoguļošana medijos mudina valdību censties panākt nolaupīto atbrīvošanu. Gubernatori tiek kritizēti par nespēju aizsargāt iedzīvotājus. Vienlaikus politiķi pozitīvas publicitātes iegūšanai nekavējas izmantot katru sagūstīto atbrīvošanas gadījumu. Turklāt Nigērijas mediji ir ziņojuši par korumpēto ierēdņu centieniem piesavināties daļu no izpirkuma maksai paredzētās naudas.
Piesavinās naudu
Internātskolas, kas ir izplatītas Nigērijas ziemeļrietumos, ļoti bieži atrodas ārpus pilsētām un netiek apsargātas. Tāpēc bruņotajiem bandītiem skolēnu nolaupīšana nesagādā nekādas pūles. Turklāt bērnu nolaupīšana izraisa starptautisku spiedienu panākt viņu atbrīvošanu. Nigērijas informācijas analītiķu platformas SBM apkopotā informācija liecina, ka no 2011. gada jūnija līdz 2020. gada martam cilvēku nolaupītājiem valstī samaksāti vismaz 18 miljoni ASV dolāru izpirkuma naudā. Kopš 2014. gada skolās Nigērijas ziemeļos nolaupīti vairāk nekā tūkstotis skolēnu.
"Skolēnu nolaupīšana strauji kļūst par vilinošu gan noziedzniekiem, gan atbrīvošanas procesā iesaistītām amatpersonām. Slepenība atvieglo amatpersonu iespējas piesavināties miljonus nairu [Nigērijas naudas vienība], kas it kā tiek maksāti nolaupītājiem," NYT stāsta analītiķis Babūrs Habibs.