M. Juluss kļuva slavens, pateicoties jūdaisma svētas grāmatas eksemplāru daudzgadējiem „meklējumiem”. Viņš vairāku gadu garumā intervijās un publikācijās stāstīja par saviem piedzīvojumiem Polijā, Rumānijā, Krievijā, Ukrainā un citās valstīs. Meklējot Toras tīstokļus, M. Juluss it kā apmeklējis koncentrācijas nometni Osvencimā, kā arī apgalvoja, ka ticis piekauts un nonācis cietumā Krievijas Sibīrijas daļā. Pateicoties saviem stāstiem, rabīnam izdevās piesaistīt sponsoru uzmanību, kuri ziedoja viņam līdzekļus „atrasto” Toras tīstokļu glabāšanai restaurēšanai.
Atklāt krāpšanu palīdzēja redzams Pasaules ebreju kongresa pārstāvis Menahems Rozenzafts (Menachem Z. Rosensaft), pēc tam, kad izdzirdēja M. Julusa stāstu par Toras meklējumiem Bergenas – Belzens koncentrācijas nometnē. M. Juluss stāstīja, ka vizītes koncentrācijas nometnes kazarmās laikā zem viņa iebrukusi grīda, kamdēļ nācis rakt tuneli, lai izkļūtu laukā. Šī tuneļa rakšanas laikā viņš arī atradis kārtējo Toras vīstokli. Tomēr savulaik M. Rozenzafta vecāki tika atbrīvoti tieši no šīs koncentrācijas nometnes, un viņš zināja, ka britu karaspēks pēc tam nodedzināja Bergenas – Belzenas kazarmas. Rabīna atmaskošanā tāpat piedalījās arī avīzes The Washington Post žurnālisti.
Pierādījumu priekšā pagājušajā nedēļā M. Juluss atzina savu vainu krāpšanā. Kā uzskata apsūdzība, laikā no 2004. līdz 2010. gadam rabīns pārdevis vairākus viltotus vīstokļus, kā arī piesaistījis simtiem tūkstošu dolāru fondā Glābsim Toru. Šo naudu viņš piesavinājās un iztērēja, piemēram, savu bērnu un citu radinieku izglītībai. Par šiem noziegumiem M. Juluss varēja saņemt līdz 20 gadiem ilgu cietumsodu, tomēr darījums ar izmeklēšanu un pilnīga vainas atzīšana ļaus viņam saīsināt šo termiņu līdz pieciem gadiem.