«Sabiedrībā izskanējušas bažas, ka Breivīks drīz vien tiks brīvībā, ja viņam noteiks psihiatrisko ārstēšanu,» The Localcitēja prokurores Ingas Bejeres Engas teikto. Viņa to noliedza un uzsvēra, ka ir «ļoti daudz slepkavu, kuri, visticamāk, nekad netiks ārā no ārstniecības iestādēm». Prokuratūra pieprasījusi, lai A. B. Breivīks tiktu ievietots psihiatriskajā klīnikā.
Tiesas spriedums gaidāms 24. augustā. Ja A. B. Breivīku atzīs par garīgi slimu, viņam cietumā izbūvētajā psihiatriskajā nodaļā var būt jāpavada viss atlikušais mūžs. Pretējā gadījumā masu slepkavam par apsūdzībām terora aktā un apzinātā slepkavībā draud valstī noteiktais maksimālais 21 gada cietumsods, ko varēs pagarināt tik ilgi, kamēr vīrieti atzīs par bīstamu sabiedrībai.
Īlas cietuma vadība jau paziņojusi, ka grasās algot speciālus cilvēkus, kuriem būs jāpavada laiks ar A. B. Breivīku. Ļaut kontaktēties ar citiem cilvēkiem būtu pārāk bīstami, jo masu slepkava varētu mēģināt sagrābt ķīlniekus. Lai A. B. Breivīks neatrastos pilnīgā izolācijā, ko aizliedz Norvēģijas likumdošana, viņam ļautu sportot kopā ar cietumsargiem, kā arī tikties ar algotiem un īpaši apmācītiem cilvēkiem, kuri kopā ar A. B. Breivīku spēlētu galda hokeju, šahu vai piedalītos citās iekštelpu nodarbībās.