Plānotā trīsstāvu ēka būtu lielākā mošeja Šveicē. Papildus lūgšanu telpai ēkā ieplānotas arī konferenču un atpūtas telpas, veikali, pazemes autostāvvietas un dārzs. Ieceres īstenošanai padome vāc līdzekļus Kuveitā un Katarā.
Padomes vadītājs Nikolass Blanšo intervijā laikrakstiem Sonntags Zeitung un Le Matin Dimanche svētdien apliecināja, ka padome tiešām sākusi naudas vākšanu arābu valstīs, bet līdz šim nekādus ziedojumus vēl neesot saņēmusi. "Pagaidām mēs tikai veidojam uzticības pilnas attiecības ar potenciālajiem sponsoriem," paziņoja Blanšo, piebilstot, ka ziedotāju piesaistīšana ir ilgstošs process.
Pagājušajā gadā Šveices Islāma centrālās padomes prezidents vairākkārt apmeklēja Kuveitu un Kataru, kur tikās ar uzņēmējiem un augsta ranga amatpersonām. Tika apspriesti gan ar naudu saistīti jautājumi, gan intelektuālas lietas, norādīja Blanšo.
Viņš atklāja, ka iepazīstinājis savus sarunu biedrus arī ar padomes ieceri sākt plašu kampaņu pret minaretu celtniecības aizliegumu, kas tika apstiprināts 2009.gada referendumā. Paralēli mošejas celtniecības plānam padome ir iecerējusi īstenot arī vairākus mazāka mēroga projektus, piemēram, nodibināt Šveicē islāma skolu un izveidot speciāli svētceļniekiem domātu tūrisma aģentūru, kas piedāvātu ceļojumus uz Meku un Medīnu.
Intervijā laikrakstiem Blanšo apliecināja, ka visi ziedojumi, kas tiks saņemti, būs izdarīti likumā noteiktajā kārtībā. Līdz šim Šveices Islāma centrālā padome nekad nav publiskojusi savus finanšu avotus.
Padome darbojas jau divarpus gadus un pārstāv galvenokārt radikālos sunnītu musulmaņus. Tā apvieno aptuveni 2000 biedru un Bernē ir noorganizējusi vairākas pretrunīgi vērtētas demonstrācijas.
Protesta akcijā oktobrī padome bija izvēlējusies simbolu, kas ļoti atgādināja Dāvida zvaigzni, šādi velkot paralēles starp musulmaņu situāciju Šveicē un izturēšanos, ar kādu nācās saskarties ebrejiem nacistiskajā Vācijā. Ebreju kopienu šāda uzdrīkstēšanās pamatīgi saniknoja.