Daļējie oficiālie rezultāti no Ženēvas vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka par ierosinājumu nobalsojuši 67,7% vēlētāju, bet valsts finanšu galvaspilsētā Cīrihē - 71%.
Referendumam nodotais ierosinājums paredz piešķirt akcionāriem pilnvaras ierobežot uzņēmuma vadītāju atalgojuma apmēru.
Lai gan Šveici globālā finanšu krīze nav skārusi tik smagi kā citas Eiropas valstis, sabiedrībā spēkā pieņēmusies neapmierinātība ar lielo uzņēmumu vadītāju ārkārtīgi dāsno atalgojumu un milzīgajām prēmijām.
Uzmanības centrā nonācis farmācijas uzņēmuma Novartis vadītājs Daniels Vasella, kurš 2011.gadā nopelnīja 15 miljonus Šveices franku (8,62 miljonus latu).
Šā gada februārī Vesella atkāpās no amata, un tapa zināms, ka viņam piedāvāta 72 miljonu Šveices franku (41,40 miljonu latu) liela kompensācija ar noteikumu, ka Vasella nestrādās pie konkurentiem.
Kad šī informācija nonāca atklātībā, sabiedrība neslēpa savu sašutumu, taču Novartis paziņoja, ka Vasella, kas kompāniju vadīja kopā 1996.gada, no piedāvātās kompensācijas atteicies.
Lai gan tieši Vasella, pašam negribot, nokļuvis referenduma kampaņas epicentrā, sabiedrība uzzinājusi arī citu uzņēmumu vadītāju atalgojuma lielumu.
Tā piemēram, farmaceitiskās kompānijas Roche vadītāja Severīna Švāna pelna 12,5 miljonus franku (7,18 miljonus latu), pārtikas giganta Nestle direktors Pauls Bulke gadā saņem 11,2 miljonus franku (6,44 miljonus latu), bet šokolādes ražošanas uzņēmumu Lindt un Spruengli vadītājs Ernests Tanners ik gadu saņem 10 miljonus franku (5,75 miljonus latu).
Referenduma ieceres autors Tomass Minders, kurš pats vada zobu un matu kopšanas līdzekļu uzņēmumu Trybol SA, norāda - milzīgās summas, kas tiek izmaksātas uzņēmumu vadītājiem apliecina, ka uzņēmumu valdes šajā jomā zaudējušas kontroli pār notiekošo. Tā vietā, lai uzkrātu rezerves un izmaksātu 5% dividendes, uzņēmumu valdes par prioritāti izvirzījušas "astronomiskas" vadītāju algas.
Lai pieliktu tam punktu, vienīgais risinājums, pēc Mindera domām, ir piešķirt akcionāriem pilnvaras noteikt atalgojuma apmēru.
Tomēr referendumam nodotā iecere attieksies tikai uz biržā kotētajiem uzņēmumiem.
Referendumam nodotā iecere arīdzan paredz aizliegt prēmijas, kas tiek izmaksātas, uzņēmumu vadītājiem sākot darbu vai aizejot no kompānijas. Tāpat iecerēts aizliegt prēmijas, kas tiek izmaksātas par kompāniju pārņemšanu vai uzņēmuma daļas pārdošanu.
Pārkāpumu gadījumā uzņēmumu valdes locekļiem un vadītājiem draudēs pat cietumsods vai naudassods līdz pat sešu gadu atalgojuma apmērā.
Tikmēr ieceres kritiķi norāda - ja šāds likums stāsies spēkā, Šveicē būs visneelastīgākie noteikumi pasaulē attiecībā uz biržā kotētajiem uzņēmumiem, kas kaitēs Šveices uzņēmumiem, izraisīs darbavietu likvidēšanu. Izskanējušās bažas radušas dzirdīgas ausis dažās arodbiedrībās.
Saskaņā ar Šveicē spēkā esošo kārtību valdībai un parlamentam ir tiesības nākt klajā ar savu piedāvājumu, reaģējot uz referendumam nodoto ieceri.
Alternatīva Mindera iniciatīvai jau ir izveidota, un tā ir paredz daudz mazākus ierobežojumus, nosakot, ka ar akcionāriem ir tikai jākonsultējas par vadītāju atalgojuma apmēru. Šī iecere attiektos uz visiem uzņēmumiem, ne tikai biržā kotētājām kompānijām.
Ja Mindera priekšlikums svētdienas referendumā tiks atbalstīts, nāksies gaidīt vairāk nekā gadu, iekams valdība izstrādās likumprojektu, kas tiks nodots apstiprināšanai parlamentā. Ja parlaments to noraidīs, alternatīvais priekšlikums iegūs likuma spēku.