Tartu Universitātes asociētais profesors un Tartu Observatorijas kosmosa tehnoloģiju departamenta vadītājs Marts Norma pavēstīja, ka jaunākie dati par satelīta enerģijas ražošanas jaudu un komunikāciju apliecina, ka pavadonis otrdien pārstājis darboties.
"Pētniecības misija tika pabeigta februārī, bet tagad ir sasniegts brīdis, kad saules paneļi vairs nespēj uzlādēt baterijas, un un satelīts vairs nefunkcionē," skaidroja Norma, kurš ir ESTCube-1 projekta iniciators un instruktors.
Satelīts tagad lēnām tuvosies Zemei un aptuveni pēc 20 gadiem sadegs tās atmosfērā.
Norma pavēstīja, ka nākamais kosmosa tehnoloģiju projekts, kurā viņš iesaistījies, ir Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) studentu sadarbības programmas ESEO satelīta būvēšana. Plānots, ka jaunais pavadonis kosmosā tiks nogādāts 2016.gadā.
Tartu Universitātes igauņu un latviešu studentu izstrādātā satelīta ESTCube-1 teju divus gadus ilgā misija noslēdzās 17.februārī, nosūtot pēdējo vēstījumu "Ilgu mūžu Igaunijai!".
Pēdējie satelīta raidītie vārdi bija plkst.12.27 Morzes kodā sūtītais vēstījums: "Sveika, Zeme! Te runā ESTCube-1. Es kosmosā strādāju 651 dienu gaišākas cilvēces nākotnes vārdā. Šodien es dodos pensijā un nākamos 20 gadus lasīšu jūsu Valentīndienas novēlējumus. Ilgu mūžu Igaunijai!"
Vienlaikus Tartu Universitātes pētnieki gatavo nākamo projektu ESTCube-2, kas būs daudz dārgāks nekā iepriekšējais.
Tartu Universitātē igauņu un latviešu zinātnieku izstrādātais satelīts ESTCube-1 Zemes orbītā tika palaists 2013.gada 7.maijā.
ESTCube-1 ir kuba formas satelīts ar izmēriem 10x10x11,35 centimetri, un tas sver 1,048 kilogramus. Satelīts atrodas polārā orbītā 650 kilometrus virs Zemes un pārvietojas ar ātrumu 7,46 kilometri sekundē.
ESTCube-1 mērķis bija pārbaudīt somu zinātnieka Peka Janhunena attīstīto tehnoloģiju, kas paredz izmantot Saules vēju kosmosa kuģu "burāšanai".
Programmas iniciators un mentors Tartu Universitātes optiskās metroloģijas asociētais profesors Marts Norma pavēstīja, ka programma ir sasniegusi savu mērķi - daudzi jauni cilvēki ir ieguvuši akadēmiskos grādus zinātnē un projektā ir tapušas kompānijas, kuras atbalsta Igaunijas ekonomiku.
Kosmiskā kuba pēdējā misija bija Valentīndienas apsveikumu apkopošana, kas noglabāti satelīta atmiņā un riņķos ap Zemi vēl aptuveni 20 gadus, kad pavadonis ieies Zemes atmosfērā un sadegs.
Igaunijas studentu satelīta jeb mākslīgā pavadoņa ESTCube-1 projekts aizsākās 2008.gada vasarā Tartu Universitātē. Projekta mērķis bija veicināt zināšanu apguvi par kosmosa tehniku un tehnoloģijām, kā arī sniegt iespēju studentiem gūt praktisku pieredzi to izstrādē.
Projekts bijis izcils mācību līdzeklis dažādās zinātnes, tehnoloģiju un matemātikas disciplīnās un nodrošinājis neskaitāmus kursa darbus, kā arī gandrīz pussimtu diplomdarbu.
ESTCube-1 komandā darbojas ne tikai dažādu līmeņu studenti no Igaunijas, bet arī studenti no Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Ukrainas, Somijas un ASV. Kopš programmas sākšanas ir izveidota starptautiska sadarbība starp Igauniju, Somiju, Latviju, Zviedriju, Vāciju un Dāniju.
Sadarbību ar Latviju veicinājuši kopīgi projekti, vasaras skolas, Erasmus prakses un studiju apmaiņas programmas. Liels ieguldījums nācis no Tartu Universitātē studējošajiem latviešiem, starp kuriem projekta vietnē izcelti Andris Slavinskis, Kārlis Zālīte un Kaspars Laizāns.