Tirgū valda panika par globālās ekonomikas nākotni

Latvijas dzīve uz parāda jau ir tas problēmas centrs.Autors secīgi atspoguļojot notikumus savukārt slepeno problēmas būtību. Pēdējos 35 gadus pasaulē Jamaikas finansu sistēmas ietvaros tiek īstenota bagātības pārorentēšanas politika panākot ,ka šobrīd visa gadā saražotā peļās masa sadalās katastrofāli nevienmērīgi , finansu sektors ar kredīta un aizdevu procenta sviru starpniecību sagrāb 70 un pat 80 % peļņas . Ražojošajam rūpnieciskajam,lauksaimnieciskajam un citiem kapitāliem - ienākumos asaras ,bet tas nozīmē,ka nu jau visus šos 35 gadus krītas ,pirmkārt,vidusslāņa ienākumi ,krītas patēriņa iespējas bet tās ,kā zināms ,katastrofāli ierobežo iespēju saražoto pārdot ,te arī krīzes centrs. Faktiski pēdejās desmitgadēs realizētais pasaules ekonomiskais modelis - paradigma - agonē.Cik ilgi ? Lāriņa maizes devēji ir ļoti labi organizēti ,loti bagāti,resursu pietiek ,tāpēc cīniņā ,par vietu zem saules ,finasu sektors viegli nepadosies agonoja var ilgt desmitiem gadu.

labs raksts

Tās ir sekas no liberālisma ideoloģijas un spekulācijām! Ir jābeidz vairot virtuālo naudu un jāierobežo naudas drukāšanu! Vienreiz tas burbulis plīsīs. Banku un starptautiskā finansu kapitāla vara ir JĀLAUŽ! Brīvais tirgus NAV dievs, kas visu nokārtos! TAS IR JĀREGULĒ!

Vai alkoholiķi var izārstēt ar jaunām alkohola devām? Tā var novērst tikai kārtējās paģiras,bet ne izārstēt. Vai parādos iegrimušu valsti var izārstēt ar jauniem parādiem? Valstīm atsakoties no nacionālajām valūtām ar brīviem,tirgus regulētiem kursiem,kuri darbojās pretējā fāzē spekulatīvajiem cenu burbuļiem,tos spēcīgi amortizējot un dzēšot, valstis ir nonākušas situācijā,kad pastāvot fiksētajiem valūtu kursiem,patērētājs ir spiests ņemt kredītu kas daudzkārt pārsniedz iecerētās lietas reālo vērtību,jo viņš ir spiests maksāt gan par pērkamās lietas reālo vērtību,gan par tās piekabi - spekulantu ģenerēto virtuālo pseidovērtības burbuli. Rezultātā patērētāji ļoti ātri sasniedz kritisko parādu robežu,kad bankas saprot,ka turpmāka kreditēšana kļūst ļoti riskanta patērētāju milzīgo parādu dēļ. Bankas pārstāj kreditēt un iestājas kārtējā krīze. Tātad paliek divas iespējas : 1,uzsākt karadarbību,kas sagrauj infrastruktūru un rada jaunas darba vietas militārajā rūpniecībā, 2. atgriezties pie nacionālajām valūtām ar brīviem kursiem,kas ,darbojoties pretējā fāzē cenu pieaugumam,spekulatīvos cenu burbuļus slāpē un dzēš. Ko izvēlēties - karu,vai turēties pie nacionālās valūtas?