Visi pierādījumi norāda uz to, ka aiz kiberuzbrukuma stāv Krievija," paziņoja Ukrainas digitālās transformācijas ministrija. "Maskava turpina hibrīdkaru," tajā uzsvērts.
Ministrija aicināja Ukrainas iedzīvotājus nekrist panikā, uzsverot, ka privāta informācija ir aizsargāta.
Kā secinājusi ministrija, uzbrukuma mērķis bija "ne tikai iebiedēt sabiedrību, bet arī destabilizēt situāciju Ukrainā, apturot sabiedriskā sektora darbību un iedragājot Ukrainas iedzīvotāju uzticību varasiestādēm".
Kremlis iepriekš noraidīja Krievijas saistību ar plašo kiberuzbrukumu Ukrainai, uzsverot, ka nav neviena pierādījuma, kas tādu saistību apliecinātu.
"Mums nav nekādas saistības ar to. Krievijai nav nekādas saistības ar šiem kiberuzbrukumiem," raidsabiedrībai CNN teicis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, piebilstot, ka "Ukraina par visu vaino Krieviju, pat par sliktiem laikapstākļiem viņu valstī".
Ukraina piektdien paziņoja, ka ir atklājusi sākotnējās norādes, ka Krievijas drošības dienesti varētu būt organizējuši kiberuzbrukumu.
Piektdienas rītā Ukrainas Drošības dienests paziņoja, ka kiberuzbrukums vērsts pret 70 valdības institūciju mājaslapām.
Ārlietu ministrijas mājaslapā uzbrukuma laikā bija redzams uzraksts ukraiņu, krievu un angļu valodā, ka "baidieties un gaidiet to sliktāko".
Dažu stundu laikā lapu darbība tika atjaunota, un nekāda datu noplūde nav notikusi.
Tomēr "Microsoft" svētdien brīdināja, ka kiberuzbrukums varētu izrādīties postošāks nekā sākotnēji uzskatīts un ietekmēt vairāk organizāciju
ASV tehnoloģiju kompānija paziņoja, ka turpina analizēt ļaunprogrammatūru, un brīdināja, ka tā varētu paralizēt Ukrainas valdības digitālo infrastruktūru.
"Ļaunatūras, kura veidota, lai izskatītos kā izspiedējprogrammatūra, tomēr tai nav mehānisma izpirkuma naudas saņemšanai, mērķis ir izpostīt, un tā veidota, lai padarītu mērķa ierīces neizmantojamas, nevis saņemtu izpirkuma maksu," lasāms "Microsoft" emuārā.
Kompānija uzsvēra, ka līdz šim nav atklājusi uzbrukuma izpildītāju, tomēr brīdināja, ka uzbrukumā varētu būt cietušas vēl vairākas Ukrainā bāzētas valdības, nevalstiskās, informācijas tehnoloģiju organizācijas.
Saspīlējums starp Krieviju un Ukrainu sasniedzis līdz šim nepieredzētu līmeni. Ukraina apsūdz Krieviju par karaspēka koncentrēšanu pie valsts robežas, gatavojot iespējamu iebrukumu. Daži analītiķi bažījas, ka kiberuzbrukums varētu būt militāra uzbrukuma ievads.
Piektdien ASV apsūdzēja Krieviju arī par darbā ar sprāgstvielām apmācītu sabotieru iesūtīšanu, lai tie inscenētu incidentu, kas varētu kļūt par ieganstu iebrukumam Rietumvalstu atbalstītajā kaimiņvalstī.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka Kijeva un tās partneri Rietumos strādā pie plašas pasākumu "paketes, lai savaldītu Krieviju", kas ietvertu jaunas, sāpīgas sankcijas un aizsardzības sadarbības ar Rietumiem pastiprināšanu.
Intervijā Vācijas laikrakstam "Bild" Kuleba uzsvēra, ka Putins "saprot tikai spēka valodu".
"Ja Putins vēlas zināt, kādēļ kaimiņi vēlas pievienoties NATO, viņam ir tikai jāielūkojas spogulī," teica ministrs.
Savukārt Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrijs Meļņiks aicināja Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku savas pirmās vizītes Ukrainā laikā apsolīt ieroču piegādes.
Meļņiks atzina, ka Ukraina saprot, ka Vācijas jaunās koalīcijas līguma ir plāns ierobežot bruņojuma eksportu, neļaujot ieroču piegādes krīzes zonām, tomēr uzsvēra, ka "šos politiskais dokuments nav bībele. Un pasaulei pašlaik draud milzu karš Eiropas viduī, kas ir lielākie draudi kopš 1945.gada".
Vēstnieks pauda, ka "palīdzības nesniegšana" Vācijā ir krimināli sodāma, un tas pats attiecoties arī uz starpvalstu attiecībām.
"Tādēļ mēs aicinām Vācijas valdību un jo īpaši ārlietu ministri Bērboku steidzami palīdzēt Ukrainai ar nepieciešamie aizsardzības ieročiem. To liek morāle un humānisms," Meļņiks teica intervijā.
Ukraina gadiem ir aicinājusi Vāciju piegādāt tai ieročus, lai aizsargātos pret iespējamu Krievijas iebrukumu, tomēr pagaidām nav saņēmusi atbildi.
Bērboka pirmdien apmeklēs Ukrainu. Tā būs viņas pirmā vizīte šajā valstī kopš kļūšanas par ministri. Pēc tam otrdien Maskavā viņa tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.