Pretrunīgi vērtētajā dzejolī Grass norāda, ka Izraēlas preventīvais kodoltrieciens Irānai var iznīcināt irāņu tautu un ka tas var apdraudēt mieru arī visā pasaulē.
Lieldienu brīvdienu laikā medijus pārpludinājuši komentāri, kuros gan kritizēts šķietamais Grasa antisemītisms, gan piesaukta mākslinieka brīvība.
Diskutētāju argumenti samudžinājušies jau tiktāl, ka kāds izraēliešu komentētājs laikrakstā Süddeutsche Zeitung pirmdien paziņojis, ka neļaut vācietim kritizēt Izraēlu ir antisemītiski. "Izraēla vēlas, lai pret to izturas tāpat kā pret jebkuru citu valsti," norāda rakstnieks Uri Avnerijs. "Jebkura izturēšanās, kas liecina par īpašu attieksmi pret Izraēlu, ir antisemītiska."
Lai gan arī citi ebreji, kas pārstāv akadēmiskās aprindas, piekrīt, ka jābūt tiesībām kritizēt Izraēlu, viņi galvenokārt pievēršas mākslas lomai politikā. "Politiķu loma nav kritizēt mākslas darbu un izmantot to par attaisnojumu politiskās varas ļaunprātīgai pielietošanai," žurnālā Spiegel uzsver Jeruzalemes Senebreju valodas universitātes lektors Moše Cimmermans. Viņš norāda, ka lēmums par liegumu Grasam ieceļot Izraēlā ir ne tikai "absurds", bet arī bezjēdzīgs, jo 84 gadus vecais rakstnieks savā vecumā, domājams, negrasās apmeklēt valsti, kurā pirms 40 gadiem ticis apmētāts ar tomātiem.
Arī reģionālajos laikrakstos aktīvi tiek diskutēts par mākslas un politikas attiecībām. Kādā komentārā, kas publicēts Flensburger Tageblatt, aicināts neuztvert Grasu tik nopietni, norādot, ka viņu vienlīdz labi var gan kritizēt, gan ignorēt. "Nav pienākuma Nobela prēmijas laureātu uzskatīt par morālo autoritāti. Viņa dzejolis ir tikai uzpūtīga kreisa intelektuāļa vāvuļošana," raksta komentāra autors.
Tikpat nesaudzīgs ir arī Stuttgarter Zeitung, kas atzinis, ka Grass ir izgāzies ne tikai morāli, bet arī intelektuāli.
Tajā pašā laikā kreisi orientētais izdevums Die Tageszeitung ir iecietīgāks, atzīstot, ka Grasam bijis "pareizs motīvs, bet nepareizs tonis". Laikraksts norāda, ka Izraēlas militārā varenība ir leģitīma apspriešanas tēma, taču piebilst, ka rakstnieks savā sniegumā parādījis "lielu pašapziņu, bet maz apdoma".
Tikmēr Vācijas sociāldemokrāti (SPD) otrdien paziņojuši, ka vairs nevēlas Grasa iesaistīšanos savās priekšvēlēšanu kampaņās. Grass pastāvīgi uzstājies SPD mītiņos kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, taču intervijā laikrakstam Die Welt SPD Bundestāga partijas vadītājs Kristiāns Lange norādījis, ka rakstnieks vairs nav vēlam viesis partijas pasākumos.
Viņam piebalsojis Reinholds Robe, kurš, būdams SPD biedrs, ir arī Vācijas-Izraēlas biedrības prezidents. "Daudzi sociāldemokrāti kampaņas pasākumus ar Grasu uztvertu kā provokāciju," norādījis Robe. "Viņa laiks ir pagājis."
Savukārt SPD frakcijas vadītāja vietnieks Gernots Erlers izteicies, ka Grass esot zaudējis "saskarsmi ar realitāti". Vienlaikus bijušais Bundestāga priekšsēdētājs Volfgangs Tīrse, kurš arī pārstāv sociāldemokrātus, norādījis, ka partijai ir tiesības kritizēt Grasa uzskatus, taču tā nedrīkst "diskreditēt viņu kā personu".
Grass bijis aktīvs SPD atbalstītājs kopš 1969.gada Vilija Branta kampaņas. Viņš aktīvi piedalījās arī Gerharda Šrēdera kampaņā 1998.gadā.
Tikmēr Izraēlā pilnā sparā turpinās pret Grasu vērstā kampaņa. Senebreju valodā rakstošo autoru apvienība otrdien nāca klajā ar Nobela prēmijas komitejai un PEN klubam adresētu aicinājumu nosodīt viņu vācu kolēģi.
"Mūs satriekusi apkaunojošā un amorālā nostāju, kuru ieņēmis Ginters Grass un kuras mērķis ir deleģitimēt Izraēlu un ebreju tautu, un [mēs] aicinām rakstniekus visā pasaulē viņu nosodīt," aģentūrai AFP sacīja apvienības vadītājs Hercls Hakaks. "Mēs saistīsimies ar PEN klubu un Nobela komiteju. Viņiem jārunā. Tas nav politisks, bet ētisks [jautājums], jo Grass ir līdzatbildīgs par Irānas līderu genocidālo paziņojumu attaisnošanu," piebilda Hakaks.