"ES, protams, cenšas mainīt Eiropu un pasauli mierīgā ceļā, bet tai maksā, lai tā to darītu", kamēr individuāliem aktīvistiem parasti ir jāuzņemas upuri un liels risks, norādīja Valensa. Viņš arī atgādināja, ka "šajā pasaulē ir daudz personīgās aktivitātes piemēru".
Polijas komunistiskais režīms 1982.gadā Valensu - padomju bloka pirmās brīvās arodbiedrības Solidaritāte līderi - arestēja. Šī arodkustība sarunu ceļā 1989.gadā panāca komunistu režīma likvidēšanu mierīgā ceļā.
Vilšanos par prēmijas piešķiršanu ES piektdiena apliecināja arī viena no zināmākajām Krievijas cilvēktiesību aizstāvēm - Maskavas Helsinku grupas vadītāja Ludmila Aleksejeva. "Godīgi sakot, man nepatīk šis lēmums, jo Eiropas Savienība ir milzīga, visnotaļ birokrātiska organizācija, un ir skaidrs, kāda loma šai balvai būs ES turpmākajā politikā - manuprāt, nekāda," sacīja 85 gadus vecā aktīviste. "Es būtu ļoti priecīga, ja šī balva tiktu pasniegta politieslodzītajiem Irānā vai [Krievijas] cilvēktiesību aizstāvjiem, ne Eiropas Savienībai, lai gan man patīk Eiropas Savienība."
Nobela komitejas "tendence vienu gadu piešķirt balvu lielvaras prezidentam, bet citu gadu - Eiropas Savienībai, manuprāt, ir zināma balvas dibināšanas domas erozija", sacīja Aleksejeva, norādot uz Nobela komitejas lēmumu 2009.gada Nobela Miera prēmiju piešķirt ASV prezidentam Barakam Obamam, kurš amatā vēl nebija aizvadījis pat gadu, un kas izpelnījās daudzu neizpratni.
Jāatgādina, ka šī gada Nobela Miera prēmija piešķirta parādu krīzes plosītajai Eiropas Savienībai. ES godināta par Eiropas pārveidošanu no "karu kontinenta par miera kontinentu", skaidroja Nobela komitejas priekšsēdētājs Torbjorns Jaglands. Balvas piešķiršana ES ir "vēstījums Eiropai darīt visu iespējamo, lai nosargātu sasniegto un virzītos tālāk".