Lai radītu iespaidu, ka vēlēšanas būs demokrātiskas, Maduro režīms ir atļāvis tajā piedalīties diviem neatkarīgajiem kandidātiem. Taču vairākas Latīņamerikas reģiona valstis ir aicinājušas atlikt vēlēšanas, kuras Venecuēlas kaimiņi uzskata par nelikumīgām. Arī ASV, Eiropas Savienība, Japāna un Kanāda ir paziņojušas, ka neatzīs balsojuma rezultātus. Ir ļoti iespējams, ka pēc vēlēšanām pret Venecuēlas eliti tiks noteiktas jaunas starptautiskās sankcijas.
Preču deficīts
Bijušais arodbiedrības vadītājs un autobusa šoferis Maduro ir pie varas kopš 2013. gada, kad viņš izrāva uzvaru prezidenta ārkārtas vēlēšanās. Tās sarīkoja pēc tam, kad cīņā ar vēzi zaudēja 14 gadu valdījušais sociālists Ugo Čavess.
Viņa prezidentūras laikā Venecuēlas ekonomika piedzīvoja strauju izaugsmi, pateicoties ilgstoši augstajām naftas cenām, un miljoniem venecuēliešu izkļuva no galējas nabadzības. Taču gandrīz totālā atkarība no naftas eksporta, milzīgie valdības tēriņi sociālā atbalsta programmām, fiksētās cenas un ārvalstu valūtas kontrole ielika pamatus problēmām, ar kurām Venecuēla saskaras pašlaik.
Maduro valdīšanas piecgade savulaik vienā no bagātākajām Latīņamerikas valstīm ir izvērtusies par murgu vairākumam no tās 32 miljoniem iedzīvotāju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 18. maija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!