Dučiem notekcauruļu katru sekundi ezerā iepludina simtiem litru ķīmisko atkritumu, no blakus esošajām rūpnīcām. BBC reportieris šo vietu raksturo kā "elli zemes virsū".
Pilsēta, kuru sauc tāpat kā ezeru - Bautou, atrodas Ķīnas Iekšējās Mongolijas apgabalā, tur izvietots lielākais apgabala rūpniecības centrs.
Tieši no šīs pilsētas nāk lielākais daudzums retzemju metālu, kas tiek izmantoti, ironiskā kārtā, gan vēja ģeneratoru un elektromobiļu dzinējos, gan viedtālruņos un platekrāna televizoros. 2009. gadā Ķīna pasaulei piegādāja 95% no šiem elementiem, bez kā modernās tehnoloģijas nebūtu iespējamas. 70% no tā nāca tieši no Bautou pilsētas apkārtnes.
1950. gados, kad šie resursi nebija pieprasīti, pilsētā dzīvoja ap 100 000 cilvēku, bet šobrīd tur mitinās apmēram 2,5 miljoni.
Pilsēta ir pārpildīta rūpnīcām, kuras, kā liecina BBC novērojumi, bieži vien mēdz uz laiku apturēt darbu, lai nepārpludinātu tirgu ar retzemju metālu produktiem, no kuriem daži nav tik reti kā Ķīnas augošā ekonomika to vēlētos.
Tomēr kopējā ražošana nav apturama un mākslīgi veidotais izgāztuves ezers turpina piepildīties ar atkritumiem un zemē ap to, kā liecina paraugu mērījumi veikti Lielbritānijā, trīs reizes pārsniegts pieļaujamo radiācijas daudzumu.
Savukārt pagājušajā gadā The Guardian vēstīja par metāla rūpnīcu, kuras sliktajos izolācijas materiālos radušās neskaitāmas sūces, kas nopludina piesārņoto ūdeni gruntī, kur tas tuvojas vienai no lielākajām ziemeļu Ķīnas upēm. Kāds vietējais zemnieks dalījās pieredzē, ka piesārņotā ūdens dēļ novītuši dārzeņi, mājlopi nomiruši un vairāki vietējie iedzīvotāji saslimuši ar vēzi.