Viens no Charlie Hebdo dibinātājiem kritizē redaktoru par darbinieku iedzīšanu nāvē

Man parādījās vēlme realizēt savu vārda brīvību. Kā tad pie mums te vis notiek: žurnālistus aiztikt nevar pat ja viņi ar saviem stobriem pāri dzīvžogam bildē manu sievu bez krūštura. Melnos nedrīkst pat nosaukt vēsturiskajā vārdā, kas īstenībā kaut kādā, varbūt latīņu, valodā nozīmē to pašu - melnais. Geji - var pa ielām vazāties paskatā, kādā parastu cilvēku menti jau būtu savākuši. Vēl nāk ebreji - viņi ir cietušie, viņiem pienākas kompensācijas un īpašumi, pat ja tie nav viņu mantojums - vienkārši par to, ka paveicās piedzimt par ebreju. Un tagad mans galvenais jautājums: kur, kad un kas aizstāv manas, parasta latvieša ar ģimeni un bērniem, normāli pelnoša un nodokļus maksājoša LR pilsoņa intereses???? Kādēļ es nevarēju dabūt atpakaļ tuvu radu bez mantiniekiem(visa ģimene iznīcināta 46.g.) īpašumus ja trūka tikai 43 gadā nodedzinātas baznīcas grāmatas ieraksts?? Kādēļ zviedri nevar vērsties pret melnajiem kaimiņiem, ja tie pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus? Kādēļ viedoklis,ka būt gejam ir OK ir pareizāks par pretēju viedokli? Vai gadījumā ar šīm visām tiesībām netiek ierobežotas manas tiesības un savu viedokli un sapratni par kārtību pasaulē?

Nu tajā vārda un žurnālistu brīvībā tomēr jābūt saprātīgai samērībai. Kādēļ žurnālistu nedrīkst šaut? Ja vārda brīvība ir neaizskarama, tad sanāk, ka es varu ieiet maskačkas dzertuvē un skaļi visiem apmeklētājiem pateikt taisnību par viņiem un par bārmeni, un mierīgi apsēsties pie galdiņa iedzert tēju. Un ja vēl es būšu melnādains gejs.... Domāju, ka šajā bārā neviens pat neiedomāsies aizskart manas tiesības...

Šie notikumi tikai pierāda, ka arī Eiropā ar žurnālistiku vis nav kārtībā. Ja kaut kādi žurnaļugas latviešus attēlotu kā idiņus, tad man arī veidotos negatīvas izjūtas pret mudakiem. Laikam jau es neskrietu ar bisi pie viņiem, bet padomātu slikti gan.. Savukārt šajā rakstā minētais gadījums, kad vārda brīvību tā cienošais žurnāls pārmet citiem negatīva viedokļa paušanu, nu tā jau ir divkosība... Mēs varam uzd...st jebkuram, bet jūs lūdzu esiet toleranti....

Dažas no vulgārā žurnāla karikatūrām ne ar ko neatšķiras no kādreizējiem ķēpājumiem uz publisko tualešu sienām. Googlē viegli atrast arī to, ka izdevums ņirgājās ne tikai par islāmu, bet arī par kristietību. Atkārtošos, bet skumji, ka šāds izdevums pēkšņi kļuvis par vārda brīvības simbolu.

Tūliņ mani nories. Bet lai... Mums taču ir demokrātija un vārda brīvība. :) Ticīgo/neticīgo skaits Rietumos un Tuvajos Austrumos ir apgriezti proporcionāls. Ja tie divi satiekas, nekas labs nevar iznākt. To redzam te un tur. Ja Francijā būtu procentuāli tik daudz ticīgo (un nav nozīmes, kāda tieši ir reliģiskā piederība) kā, piemēram, Jemenā, tad nevienam neienāktu prātā jebkādā veidā ironizēt, kariķēt, izsmiet citu reliģiju vērtības. Tas, ko saku, nenozīmē, ka es kādu attaisnoju. Man riebjas vardarbība. Bet citiem tas ir komunikācijas veids, vajag tik dot iemeslu.

Beidzot kād saprāta balss tolerastu nometnē.

Pilnigi pareizi. Kada velna pec kaitinat niknu suni. Jabrinas ka cilvekiem tik maz prata un tik isa atmina. Bez tam, es atrodu ka ir loti negliti izsmiet kaut ko kas citiem ir svets.

Patiešām, vismaz viens pie vesela saprāta esošs cilvēks kādreizējā izcilās kultūras zemē Francijā, kas ar šādiem čārļu žurnāliem tagad tiek deģenerēta par miskasti...