Kritiku šādam procesam, kura noslēgums īsti nav skaidrs, ekspertu diskusijā pauda poļu Centrāleiropas eksperts Voicehs Konončuks. Viņš uzsvēra, ka tas Austrumu partnerību atšķir no pievienošanās sarunām, kuru mērķis ir iestāšanās blokā.2009.gadā izziņotās Austrumu partnerības mērķis ir veidot ciešāku sadarbību starp ES un sešām valstīm - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Viļņā ar Moldovu un Gruziju iecerēts parafēt asociācijas līgumus, kas ievadītu sagatavošanos līgumu parakstīšanai. Savukārt Kijeva, kura līgumu varēja parakstīt jau tagad, Maskavas spiediena rezultātā šoreiz to nedarīs. Linkevičs, kura valsts kā prezidējošā ES samita priekšvakarā saskārās ar spiedienu no lielās kaimiņvalsts puses, diskusijā ar ekspertiem uzsvēra, ka Krievijas vēlme ietekmēt situāciju nemazināsies. Viņš sacīja, ka nepietiek ar valsts suverēnās izvēles respektēšanu, šo izvēli nepieciešams arī aizstāvēt.Viļņā tika uzsvērts, ka Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda ar ES amatpersonām, lai runātu par Austrumu partnerību un priekšrocībām, ko tā var dot arī Maskavai. Jamestown Foundation vecākais pētnieks Vladimirs Sokors gan atgādināja, ka Krievijai var stāstīt par tās interesēm atbalstīt Austrumu partnerību, taču nedrīkst aizmirst, ka tās ārpolitika balstīta kaimiņvalstu nestabilitātē.Lai arī ārēji var šķist, ka Viļņas samits ir izgāzies, kuluāros tiek uzsvērts, ka tā viss neesot. Pie sarunu galda būs pārstāvētas visas sešas Austrumu partnerības valstis, turklāt - pārstāvētas ļoti augstā līmenī. Tāpat jāņem vērā, ka Ukraina, neskatoties uz to, ka līguma parakstīšana atlikta uz nenoteiktu laiku, turpina iet Eiropas ceļu. Savukārt Brisele, lai arī pauž nožēlu par Kijevas soli Viļņā, savas durvis atstāj vaļā. Šādam scenārijam lieti noder arī Austrumu partnerības galapunkta nenoteiktība. Turklāt sagaidāms arī "sausais atlikums" – bez divu līgumu parafēšanas, tiks slēgts vīzu atvieglojumu līgums ar Azerbaidžānu un aviācijas līgums ar Ukrainu.Šajās dienās ES prezidējošās valsts galvaspilsētā tiek izvērtēts progress, kāds sasniegts ES un Austrumu partneru attiecībās. 2015.gada pirmajā pusē, kad ES prezidējošā valsts būs Latvija, šāds progress tiks vērtēts Rīgā. Lai arī ir eksperti, kas prognozē, ka Ukraina asociācijas līgumu ar ES varētu noslēgt Rīgā, nedrīkst aizmirst, ka šādu scenāriju nopietni ietekmēs 2015.gada pavasarī gaidāmas prezidenta vēlēšanas Ukrainā.
Viļņā ieradies arī Latvijas prezidents Andris Bērziņš. Viņa preses sekretāre Līga Krapāne portālu Diena.lv informēja, ka tikko kā noslēgusies Bērziņa tikšanās ar jauno Gruzijas prezidentu Giorgiju Margvelašvili, kurš sarunas sākumā paudis Latvijai līdzjūtību saistībā ar notikušo traģēdiju, kurā dzīvību zaudējuši 54 cilvēki. Prezidenti apmainījušies viedokļiem par Gruzijas sadarbību ar ES. Margvelašvili uzsvēris, ka Gruzijai ir būtiska Latvijas pieredze, jo mūsu valsts tiek uzskatīta par uzticamu partneri, no kura daudz var mācīties. Tāpat Gruzijas prezidents augstu novērtējis, ka Viļņā tiks parafēts Gruzijas un ES asociācijas līgums. Bērziņš uzsvēris labās divpusējās attiecības, kurās vēl liels potenciāls ir ekonomiskajai sadarbībai. Tai par labu varētu nākt kopuzņēmumu veidošana. Bērziņš novērtējis Gruzijas pragmatisko pieeju Dienvidosetijas un Abhāzijas jautājumā, uzsverot, ka rezultāti sasniedzami mierīgā ceļā. Prezidentam Viļņā paredzēta arī tikšanās ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu. Uz kaimiņvalsts galvaspilsētu devies arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija).
(Pievienota pēdējā rindkopa.)