Bojā gāja 46 jūrnieki, un notikums joprojām ir rēta abu Koreju attiecībās.Ziemeļkorejas Nacionālā Aizsardzības komisija pavēstījusi, ka karakuģa nogremdēšana bija "redzama pretapvienošanās pasākumu manifestācija".Seulas ieviestās sankcijas Phenjana savā paziņojumā nodēvējusi par "pamatotām izdomātā stāstā par Ziemeļu iesaisti nogrimšanā" un aicinājusi veikt jaunu incidenta izmeklēšanu.Dienvidkorejas Apvienošanās ministrija savukārt aicinājusi Phenjanu izbeigt "sagrozīt" faktus par kuģi Cheonan.Ziemeļkorejas jūras spēkus Dienvidkoreja joprojām uzskata par draudu."Kopš uzbrukuma Cheonan mūsu jūras spēki noberzuši pirkstus līdz kaulam, strādājot pie pretzemūdeņu spēju stiprināšanas," paziņojis Dienvidkorejas jūras spēku komandieris Čojs Vonils, kurš uzbrukuma brīdī komandēja Cheonan.Lai novērstu torpēdu uzbrukumu, jūras spēki uz visām korvetēm un lielākiem karakuģiem ierīkojuši akustiskos aizsardzības līdzekļus.
Ziemeļkoreja atkārtoti atsakās atvainoties par Dienvidkorejas karakuģa nogremdēšanu
Gandrīz piecus gadus pēc Dienvidkorejas karakuģa nogrimšanas Ziemeļkoreja atkārtoti noraidījusi savu atbildību un nav par notikušo atvainojusies.Dienvidkorejas korvete Cheonan nogrima 2010.gada 26.martā uz abu Koreju jūras robežas, kad tai, kā tika secināts starptautiskā izmeklēšanā, trāpīja Ziemeļkorejas torpēda.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.