Ziemeļkoreja drīzumā varētu kļūt par vērā ņemamu kodolvalsti

Ziemeļkoreja, pretēji Irānai, negrasās iesaistīties sarunās ar Rietumiem un nepakļaujas diplomātiskajiem centieniem atrunāt to no tālākas kodolbruņojuma attīstīšanas. Totalitārā valsts pēdējo desmit gadu laikā veikusi vairākus kodolizmēģinājumus. Nesenākais izmēģinājums veikts 2013.gadā, kad uzspridzināta bumba ar septiņu kilotonnu jaudu. ASV militāristi pauž bažas, ka Ziemeļkoreja jau spēj vai tuvāko gadu laikā spēs izstrādāt pietiekami maza izmēra kodolgalviņu, lai to varētu uzstādīt arī uz starpkontinentālās ballistiskās raķetes. Tādā gadījumā Kima Čenuna vadītā valsts teorētiski spētu apdraudēt arī ASV. Aizvien arī tiek spekulēts par Ziemeļkorejas arsenālā it kā esošo tāla darbības rādiusa raķeti KN-08, kas demonstrēta pēdējo gadu militārajās parādēs. Eksperti, analizējot videoierakstus un fotoattēlus, secinājuši, ka tās, visticamāk, bijušas mulāžas, ar kurām mēģināts apmuļķot Rietumvalstis par Ziemeļkorejas militāro varenību. Tomēr pilnībā arī netiek izslēgts, ka Ziemeļkorejas armijas rīcībā līdz 2020.gadam varētu nonākt tāla darbības rādiusa raķetes ar spējām, ko pašlaik piedēvē jau minētajai KN-08. Tikmēr vairums ekspertu no institūtiem, kas nodarbojas ar Ziemeļkorejas aktivitāšu pētīšanu, ir vienisprātis - tādā gadījumā Ziemeļkorejai būs nepieciešams importēt tehnoloģijas no ārvalstīm un strādāt pie inženieru izglītošanas. Pašlaik eksperti šaubās, vai no ārpasaules izolētā valsts ir spējīga izstrādāt pietiekami veiktspējīgus cietā kurināmā raķešdzinējus, kompozītmateriālus, kas spējīgi izturēt lielu karstumu, un precīzu elektronisko vadības sistēmu. Kamēr spējīgu tāla darbības rādiusa nesējraķešu attīstība Ziemeļkorejā "pieklibo", tās kodolprogramma turpina uzņemt apgriezienus, brīdina eksperti. Jaunākās Vašingtonā bāzētā Zinātnes un starptautiskās drošības institūta aplēses liecina, ka Ziemeļkorejas rīcībā ir gana daudz izejvielu 10 kodolbumbu radīšanai, bet līdz 2020.gadam šis skaitlis varētu pieaugt pat vairākas reizes.