Seula jau kategoriski noraidījusi Phenjanas izvirzītās prasības. Tāpat kā ASV, arī Dienvidkoreja pieprasa, lai pirms sarunu atjaunošanas Ziemeļkoreja sāktu kodolatbruņošanos. Ziemeļkorejas paziņojumā arī norādīts, ka kodolatbruņošanās Korejas pussalā sāksies tikai tad, kad ASV aizvāks savus atomieročus, kas, pēc Phenjanas teiktā, izvietoti šajā reģionā.
Tikmēr atsevišķi analītiķi norāda, ka Ziemeļkorejas iesaistīšanās debatēs par iespējamajām sarunām ir patīkama pārmaiņa pēc pēdējās nedēļās no Phenjanas saņemtajiem kara draudiem. "Es nedomāju, ka Phenjana tiešām gaida, ka izvirzītās prasības tiks izpildītas," norāda Ziemeļkorejas pētījumu universitātes profesors Jans Mudžins. "Tā ir sākotnējā spēka izrādīšana virves vilkšanas sacensībās, kas vismaz apliecina vēlmi kaut kad risināt dialogu."
Turpretī Starptautiskās krīzes grupas Ziemeļkorejas eksperts Daniels Pinkstons nepiekrīt uzskatam, ka Ziemeļkoreja cenšas mīkstināt savu nostāju. Tie, kuri cer uz sarunām ar komunistisko valsti, ir diezgan naivi, pārliecināts eksperts.
Ziemeļkorejas mērķis ir panākt, ka tā tiek atzīta kā kodolvalsts, ko gan kategoriski atsakās pieņemt ASV un tās sabiedrotie, viņš piebilst. "Tad par ko mēs vispār runājam?" retoriski vaicā Pinkstons. "Ziemeļkoreja ir apņēmības pilna. Tā ir nodedzinājusi tiltus. Jebkādas pārmaiņas šim režīmam ļoti dārgi izmaksātu pašmājās. Un vienkārši nav pat iespējas, ka ASV administrācija grasās sēsties pie sarunu galda un apstiprināt izmaiņas "status quo" ar Ziemeļkoreju kā kodolvalsti." "Mēs joprojām atrodamies uz sadursmes ceļa, un tas labi nebeigsies," brīdina eksperts.
Ziemeļkoreja pirms sarunu atjaunošanas pieprasa, lai vispirms tiktu atceltas pēc šā gada februārī veiktā kodolizmēģinājuma noteiktās "safabricētās sankcijas". Phenjanas paziņojumos šīs sankcijas vairākkārt tikušas minētas kā pašreizējās krīzes galvenais cēlonis. "Viņiem būtu jāpatur prātā, ka, šādi rīkojoties, tiktu apliecināta labā griba pret KTDR," teikts paziņojumā, kurā izmantots Ziemeļkorejas oficiālais nosaukums - Ziemeļkorejas Tautas Demokrātiskā Republika.
Ārkārtīgi asu Ziemeļkorejas neapmierinātību izraisījušas arī ASV un Dienvidkorejas kopīgās militārās mācības, kuru laikā manevros tika iesaistīti stratēģiskie bumbvedēji B-52 un bumbvedēji B-2, kuri spējīgi nest kodollādiņus. Kā teikts komunistiskās valsts izplatītajā paziņojumā, ASV un Dienvidkorejai jānodrošina starptautiskas garantijas, ka šāda veida "atomkara mācības" vairs nenotiks. "Dialogs un militārās mācības nekad nav savienojamas," uzsvērts paziņojumā. "Bieži militārie manevri tikai saasinās situāciju un pilnībā bloķēs ceļu uz dialogu."
Dienvidkorejas Ārlietu ministrijas pārstāvis Čo Taijuns Ziemeļkorejas izvirzītās prasības nodēvējis par absurdām un uzsvēris, ka ir pienācis laiks Phenjanai izšķirties starp provokācijām un sadarbību ar starptautisko sabiedrību. "Mēs aicinām Ziemeļkoreju pārtraukt šādu neizprotamu prasību izteikšanu un pieņemt gudru lēmumu, uz ko mēs vairākkārt esam aicinājuši," preses konferencē skaidroja Čo.
Jau vēstīts, ka Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje Ziemeļkorejai izteikusi sarunu piedāvājumu, kuru nesenās vizītes laikā atbalstīja arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Gan Paka, gan Kerijs uzsvēra, ka sarunām ir jābūt saturiskām un tās ir atkarīgas no signāliem, ka Ziemeļkoreja maina savu uzvedību un ievēro starptautiskās saistības, it īpaši attiecībā uz tās kodolprogrammu. ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns trešdien aicināja Ziemeļkoreju nopietni apsvērt Dienvidkorejas piedāvājumu.
Spriedze Korejas pussalā pakāpeniski pieaugusi, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu. Phenjana pēdējo nedēļu laikā pastāvīgi izteikusi draudus par iespējamo karadarbības sākšanu, tostarp draudot pielietot kodolieročus. Tiesa, eksperti apšauba komunistiskās valsts spējas savus draudus īstenot.