Kima Jočena apgalvo, ka Kisida, izmantojot vārdā nenosauktu komunikācijas kanālu, paudis vēmi iespējami drīz tikties ar Kimu Čenunu.
Viņa piebildusi, ka abpusējo attiecību uzlabošana esot atkarīga no Japānas, kurai jāmaina sava politika.
Gadījumā, ja Kiasida neatkāpsies no savām prasībām nokārtot jautājumu par Phenjanas veikto Japānas pilsoņu nolaupīšanu, tad viņa vēlmi tikties ar Ziemeļkorejas līderi var tulkot vienīgi kā centienus vairot savu popularitāti, norādījusi Kima Jočena.
Kiasida pagājušajā gadā izteicās, ka ir gatavs tikties ar Kimu bez jebkādiem priekšnosacījumiem, norādot, ka Tokija vēlas atrisināt visas problēmas, tai skaitā jautājumu par Phenjanas veikto Japānas pilsoņu nolaupīšanu pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.
Kima Jočena pagājušajā mēnesī ļāva noprast, ka Japānas līderis varētu saņemt uzaicinājumu apmeklēt Ziemeļkoreju. Taču viņa brīdināja, ka gadījumā, ja Japāna turpinās ar "nolaupīšanas jautājumu, kas nav atrisināms", Kiasidas cerības uz attiecību uzlabošanu nepiepildīsies.
Kiasida šodien sacīja, ka nav lasījis Ziemeļkorejas ziņu aģentūras KCNA publicētos Kimas Jočenas izteikumus, taču atzina, ka sarunas ar Ziemeļkoreju ir svarīgas.
"Japānas un Ziemeļkorejas attiecībām ir svarīgas augstākā līmeņa sarunas, lai atrisinātu tādus jautājumus kā nolaupīšanas jautājums," parlamentā sacīja Japānas premjerministrs. "Tāpēc, kā jau esmu sacījis iepriekš, mēs esam dažādos veidos vērsušies pie Ziemeļkorejas manā tiešā pakļautībā," viņš piebilda.
Ziemeļkoreja 2002.gadā atzina, ka pagājušā gadsimta 70. un 80.gados tā bija nosūtījusi aģentus, lai nolaupītu 13 japāņus, kurus pēc tam izmantoja, lai apmācītu Ziemeļkorejas spiegus japāņu valodā un paražās. Nolaupīšanas joprojām ir sāpīgs jautājums Japānā, un vēl arvien pastāv aizdomas, ka nolaupīto ir daudz vairāk, nekā oficiāli atzīts.
Analītiķi uzskata, ka strīdi par šo jautājumu varētu kavēt līderu samita noorganizēšanu. Taču jaunākie Ziemeļkorejas paziņojumi vedina domāt, ka Phenjana vēlas noskaidrot, kādas prasības un nosacījumi ir abām pusēm attiecībā uz iespējamām sarunām, un pārbaudīt, cik nopietni Tokija attiecas pret iespējamo samitu.