Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Zinātnieki izpētījuši, ka Mēness radies no Zemes

Jauns Hārvarda zinātnieku pētījums apgalvo, ka Mēness radies no Zemes. Šis pieņēmums ir atšķirīgs no līdzšinējām teorijām, vēsta ziņu aģentūra Reuters. Pētījuma autores Sāra Stjuarte un Matija Čuka norāda, ka viņu piedāvātā teorija izskaidro, kādēļ Zemei ar Mēnesi ir tik līdzīga uzbūve un ķīmiskais sastāvs.

Šonedēļ zinātnes žurnālā Science publicētais pētījums vēsta, ka Mēness atdalījies no Zemes pēc planētas sadursmes ar kādu milzīgu objektu. Toreiz Zeme ap savu asi rotējusi daudz straujāk un diena 24 stundu vietā ilgusi tikai divas līdz trīs stundas.

Ņemot vērā Zemes rotācijas ātrumu, sadursme ar milzīgu objektu spētu atdalīt no Zemes tik lielu daļu kā Mēness. Piedāvātā teorija stāsta, ka Zeme tikai vēlāk sasniegusi pašreizējo rotācijas ātrumu, kas radies gravitācijas mijiedarbības rezultātā no Zemes riņķošanas ap Sauli un Mēness riņķošanas ap Zemi.

Līdz šim vadošā teorija par Mēness rašanos vēsta, ka tas atdalījies no kāda milzīga - izmēros Marsam līdzīga - objekta, kas ietriecies Zemē Saules sistēmas agrīnajā attīstības posmā. Teorija izsaukusi kritiku, nākot klajā pētījumiem, kas apliecinājuši Zemes un Mēness izotopu līdzību, liekot tos nodēvēt pat par izotopiskiem dvīņiem.

S. Stjuarte ir zemes un planetāro zinātņu profesore Hārvarda universitātē, savukārt M. Čuka, kura izstrādājusi pēcdoktorantūras pētījumu, ir astronome un ārpuszemes dzīvības izmeklējumu centra SETI pētniece.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits