Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Zinātniekus pārsteidz pēkšņā Grenlandes ledus kušana

Zinātniekus pārsteigusi pēkšņa un nepieredzēti liela Grenlandes ledus virsmas kušana. Šomēnes pāris dienu laikā vērienīga kušana novērota teju visā augšējā ledussegas kārtā, kāda nekad nav fiksēta teju četru dekāžu ilgos satelītnovērojumos. Parādība satraukusi zinātnieku prātus, kuri nespēj to izskaidrot. Netiek nedz apstiprināta, nedz noliegta iespēja, ka vainojama varētu būt cilvēku darbības rezultātā rosinātā globālā sasilšana.

Pāragri uztraukties

Katru vasaru virsmas kušanu novēro aptuveni pusē Grenlandes ledussegas, taču šis gads nesis pārsteigumus. Vēl 8. jūlijā bija kusuši tikai 40% teritorijas, turpretim pēc četrām dienām jau 97% Grenlandes ledus virsmas bija vērojama kušana.

«Tas bija tik neparasti, ka sākumā es apšaubīju rezultātus: vai tā ir patiesība vai arī tikai kļūme datos,» vortālam LiveScience atzina NASA pārstāvis Sons Ngiems. Viņa kolēģis Valīds Abdalati sacīja: «Brīži, kad mēs novērojam kušanu vietās, kurās nekad to neesam redzējuši vai arī neesam redzējuši ilgu laikaposmu, liek mums apstāties un pārdomāt to, kas gan šobrīd notiek,» NASA vadošo zinātnieku citēja raidsabiedrība BBC. «Tā ir svarīga zīme, kuras atšifrēšana prasīs gadus.»

Kušana fiksēta pat ierasti aukstākajā un arī augstākajā Grenlandes punktā. Pēdējo reizi kas tāds esot noticis tikai XIX gadsimta nogalē. «Ledus serdes paraugi vēsta, ka šāda veida kušana notiek vidēji reizi 150 gadu laikā,» NASA glacioloģijas speciālisti Loru Kēningu citēja laikraksts The Washington Post. «Šis notikums ir tieši laikā, jo pēdējo reizi fiksēts 1889. gadā.» Zinātniece norādījusi, ka nav iemesla uztraukties, ja vien tas jau tuvākajā laikā neatkārtosies. Ir pāragri novēroto saistīt ar plašākām klimata izmaiņām. Ja satelīti arī augustā un nākamajā vasarā fiksēs līdzīga apjoma kušanu, tad gan to varētu saistīt ar globālo sasilšanu, stāstīja NASA eksperti.

Uzmana aisbergus

Tik masveidīga ledus kušana ir bīstama, jo var rosināt ūdens līmeņa celšanos. Ledussega pārklāj gandrīz visu Grenlandi jeb aptuveni 1,7 miljonus kvadrātkilometru. Ledus ir vidēji divus kilometrus biezs, taču pašā biezākajā punktā pārsniedz pat trīs kilometrus. Ja tas viss nokustu, ūdens līmenis paceltos par 7,2 metriem. Tas nozīmē, ka tiktu applūdinātas piekrastes pilsētas visā pasaulē, vēsta ANO Starpvaldību komisijas klimata izmaiņu jautājumā (IPCC) ziņojums.

Līdzšinējie pētījumi prognozē, ka Grenlandes ledussega nokusīs nākamo divu tūkstošu gadu laikā, ja vien netiks samazināts oglekļa dioksīda izmešu daudzums. Ja izdosies nepieļaut temperatūras paaugstināšanos vairāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas, tad ledāji izkustu tikai 50 tūkstošu gadu laikā.

Taču pagājušajā nedēļā iespējamu brīdinājumu par pasaulē lielākās salas pārmaiņām iezīmēja arī ziņas par milzīga ledusgabala atdalīšanos. Šobrīd 120 kvadrātkilometru lielais aisbergs, kurš izmēros divreiz pārsniedz Manhetenas laukumu, lēnām slīd lejup pa straumi atklātā okeāna virzienā, liecina satelītuzņēmumi.

Pēc kuģa Titāniks 1912. gada katastrofas ASV un Kanāda kopīgi izveidoja Starptautisko ledus patruļu. Ar kuģu, lidmašīnu un satelītu palīdzību tiek novērota aisbergu kustība, jo tie var ietekmēt kuģu satiksmi. Okeāna virzienā peldošais aisbergs atdalījās no Petermana glečera, kurā novērotās plaisas jau gadiem bija zinātnieku uzmanības lokā. No šī glečera atdalījušies ledusgabali dažreiz sasniedz Kanādas Ņūfaundlendas krastus.

Ohaio Universitātes ledus zinātnieks Īans Hovats ziņu aģentūrai AP uzsvēra, ka aisberga atdalīšanās varētu tomēr būt bijusi normāla parādība. Viņš piedāvāja salīdzinājumu ar cilvēka nagiem, proti, kad tie izaug pārlieku gari, tie bieži vien nolūst. «Mēs aizvien esam fāzē, kurā liekam kopā galvas un mēģinām izdomāt, cik liela šī problēma patiesībā ir.»

Vēl tikai 2010. gadā no Petermana glečera atdalījās 250 kvadrātkilometru liels ledusgabals, un jau toreiz zinātnieki uztraucās, ka siltās gaisa temperatūras iezīmē Grenlandē vērienīgas pārmaiņas, taču nav neapstrīdamu pierādījumu, ka tas saistīts ar klimata izmaiņām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits