Ziņojumā, kuram dots nosaukums Globalizing Torture (Spīdzināšanas globalizēšana) un kas sagatavots projekta Justice Initiative ietvaros, galvenā uzmanība pievērsta cilvēktiesību jautājumiem saistībā ar CIP slepenajiem cietumiem, kā arī ar teroristu aizturēšanu un pārvešanu uz citām valstīm pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem ASV. Ziņojumā teikts, ka visa minētā informācija ir balstīta un "ticamiem publiskiem avotiem" un "cienījamu cilvēktiesību organizāciju" datiem. CIP šo ziņojumu atteikusies komentēt.
Ziņojumā norādīts, ka šīs CIP slepenās operācijas nebūtu bijis iespējams īstenot bez aktīvas citu valstu valdību līdzdalības. Terorismā aizdomās turamie bez tiesas procesa tika nodoti ārvalstu valdību pārraudzībā nolūkā tos aizturēt un nopratināt, teikts ziņojumā. Tajā aprakstīta šāda veida izturēšanās pret 136 personām un uzskaitīts, kāda veida palīdzību sniedza katra no 54 iesaistītajām valstīm.
Minēto valstu saraktā ir vairākas ASV sabiedrotās - Austrālija, Kanāda, Vācija, Lielbritānija un Īrija - kā arī valstis, kas parasti netiek uzskatītas par amerikāņiem draudzīgām, piemēram, Irāna. Ziņojumā teikts, ka arī Irāna pārvedusi dažas aizdomās turamās personas uz Afganistānu, kas tos nodevusi ASV.
Ziņojumā arī secināts, ka Savienotajām Valstīm un vairumam sabiedroto valdību nav izdevies veikt efektīvu izmeklēšanu saistībā terorismā aizdomās turamo slepeno aizturēšanu un pārvešanu uz citām valstīm. Lai gan ASV prezidents Baraks Obama pēc stāšanās amatā 2009.gadā deva rīkojumu slēgt CIP slepenos cietumus, šis rīkojums neattiecās uz ieslodzīto ārkārtas pārvešanu no vienas valsts uz otru.
Ziņojumā ASV aicinātas pievērsties arī šai problēmai, bet citas valdības aicinātas atteiktie piedalīties šādās operācijās.
54 minētās valstis ir atbalstījušas CIP operācijas dažādos veidos - izmitinot savā teritorijā CIP slepenos cietumus, palīdzot sagūstīt un pārvadāt aizdomās turamos, atļaujot izmanto savu gaisa telpu un lidostas, sniedzot izlūkošanas informāciju un nopratinot aizdomās turamos, norādīts ziņojumā.