Lietuvas Enerģētikas ministrija kā 17,7% Lietuvos dujos akciju īpašniece piedāvājusi šādu risinājumu, jo kompānijai, kuras īpatsvars Lietuvas dabasgāzes tirgū sasniedz 35-40%, sarunu ceļā nav izdevies vienoties par taisnīgiem gāzes piegādes noteikumiem.
Šo priekšlikumu atbalstījusi Vācijas kompānija E.ON Ruhrgas International GmbH, kurai pieder 38,9% akciju, savukārt 37,1% akciju īpašnieks Gazprom balsojis pret to.
Kā norādīts Enerģētikas ministrijas paziņojumā, Gazprom piegādā kompānijai Lietuvos dujos gāzi par daudz augstāku cenu nekā Latvijā, Igaunijā vai Vācijas tirgū. "Tas kaitē mūsu patērētājiem, mūsu ekonomikai un pašam uzņēmumam Lietuvos dujos, kas šo cenu dēļ zaudē klientus un pieredz būtisku gāzes patēriņa samazināšanos," norādīts dokumentā.
Vienlaikus akcionāru pilnsapulcē nolemts, ka gadījumā, ja vienošanās par cenu pazeminājumu līdz taisnīgam līmenim tiktu panākta, šķīrējtiesas process tiks apturēts.
Iepriekšējās valdības laikā Lietuva iesniedza Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Saskaņā ar minēto prasību Krievijas koncernam varētu nākties kompensēt Lietuvas patērētājiem aptuveni pusotru miljardu eiro. Turklāt eksperti norāda, ka runa ir par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.
Lietuva, kas Krievijas dabasgāzi pērk par vienu no augstākajām cenām Eiropā, cenšas sarunu ceļā panākt cenas samazināšanu par piekto daļu, lēšot, ka tas ļautu ietaupīt aptuveni 330 miljonus dolāru (241,6 miljonus eiro) gadā. Taču, kā atgādina laikraksts Verslo žinios, premjerministrs Aļģirds Butkevičs nesen atzinis, ka sarunas norisinās gausi un lielā mērā ir atkarīgas no politiskiem apsvērumiem.
Pēc Butkeviča teiktā, jautājumu par to, kas ir "taisnīgas gāzes cenas", būs vienkāršāk apspriest, kad EK Konkurences direktorāts būs pabeidzis izmeklēšanu pret Gazprom saistībā ar iespējamajiem ES konkurences noteikumu pārkāpumiem bloka dalībvalstīs, tostarp Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā.
ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers, rudenī viesojoties Lietuvā, pieļāva, ka izmeklēšana varētu noslēgties 2014.gada pavasarī. Par negodīgu konkurenci koncernam var draudēt naudas sods līdz pat 10% apmērā no apgrozījuma.
Lietuvas valdībai gada laikā izdevies panākt, ka gāzes cena no 1.janvāra samazinājusies aptuveni par 10%, tomēr tā joprojām ir daudz augstāka nekā kaimiņvalstīs un tirgū.