"Ja [Krievijas diktators Vladimirs] Putins vēl tālāk eskalēs šo karu un ASV atbalsts izzudīs, un ja tas novedīs pie lielākas bēgļu kustības (..) mums ir vajadzīga saistoša Ukrainas bēgļu sadale pa visu ES saskaņā ar taisnīgu mehānismu," trešdien reportieriem sacīja Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere.
Pēc aģentūras "Eurostat" datiem pērnā gada decembrī Eiropas valstīs uzturējās vairāk nekā 4,3 miljoni bēgļu no Ukrainas, kuriem bija piešķirta pagaidu aizsardzība.
Līdz šim visvairāk Ukrainas bēgļu ir uzņēmušas Vācija, Polija un Čehija, bet jauna, lielāka bēgļu pieplūduma gadījumā "tam būs jāmainās", sacīja Fēzere.
Viņa piebilda, ka pašlaik negaida lielu bēgļu pieplūdumu un tas ir "tikai scenārijs", kas jāapspriež ES valstu ministriem. Vācija atbalstīs Ukrainu, "kamēr turpinās Putina briesmīgais uzbrukums Ukrainai," sacīja ministre.
Eiropas politiskie līderi sociālo mediju platformā "X" ir pauduši atbalstu Ukrainai pēc 28.februārī Baltā nama Ovālajā kabinetā notikušā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska strīda ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu.
Eiropas valstīs tomēr ir rezervēta attieksme pret migrantu uzņemšanu, un viņu izraidīšana bija svarīgs temats ES trešdienas sanāksmes Briselē darba kārtībā.
Austrijas iekšlietu ministrs Gerhards Karners, kurš sava Briseles apmeklējuma laikā plānoja oficiāli informēt Eiropas Komisiju par jaunās Austrijas valdības nodomu apturēt migrantu ģimeņu apvienošanos, pievērsās arī jaunu bēgļu uzņemšanas jautājumam.
Viņš sacīja, ka Austrija ir uzņēmusi vairāk bēgļu nekā daudzas citas valstis attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu. Austrija "ir devusi savu ieguldījumu" un tagad grib fokusēties uz tur jau esošo cilvēku integrāciju, un "tas arī ir iemesls, kāpēc mēs tagad apturam ģimeņu apvienošanos", sacīja Karners.
Absolūtos skaitļos visvairāk Ukrainas bēgļu ir uzņēmušas Vācija, Polija un Čehija, bet attiecībā pret vietējo iedzīvotāju skaitu daudz Ukrainas bēgļu ir uzņēmušas arī Baltijas valstis, Slovākija un Īrija.
Pagaidu aizsardzības statuss, kuru ES piemēro Ukrainas bēgļiem, dod viņiem tiesības strādāt, dzīvot un studēt viņus uzņēmušajā valstī. Nevalstiskās organizācijas gan ir brīdinājušas, ka šī statusa pagaidu raksturs kavē bēgļu integrāciju.
Ukrainas bēgļu izvēli apmesties konkrētā valstī ietekmē vietējā valoda, valsts ģeogrāfiskais tuvums Ukrainai, vietējais atbalsta tīkls un pieejamā informācija par vietējiem pabalstiem.