Savčenko izteiktas aizdomas par teroraktu organizēšanu Kijevā.
Pirms aizturēšanas Augstākās radas deputāti atbalstīja ģenerālprokurora Jurija Lucenko lūgumus atļaut Savčenko saukt pie kriminālatbildības, kā arī atļāva viņu aizturēt un arestēt.
Pirms balsojuma Lucenko demonstrēja parlamentā video un audio ierakstus ar Savčenko un "Virsnieku korpusa" līdera Vladimira Rubana gatavošanos sarīkot teroraktus Kijevas centrā ar mērķi sagrābt varu.
Kā ziņots, Lucenko 15.martā apsūdzēja Savčenko uzbrukuma plānošanā parlamentam.
Kā norādīja Lucenko, viņa rīcībā esot "neapgāžami pierādījumi", ka Savčenko esot plānojusi uzbrukumu, kurā tiktu izmantoti mīnmetēji, automātiskie ieroči un rokasgranātas.
Viņš piebilda, ka Savčenko esot personīgi plānojusi šādu uzbrukumu, personīgi vervējusi dalībniekus un personīgi tos instruējusi.
2014.gadā Savčenko, kas tobrīd bija Ukrainas armijas helikoptera pilote, sagūstīja Krievijas finansēto teroristu bandu kaujinieki Ukrainas austrumos.
Viņa tika izvesta uz Krievijas teritoriju, kur Savčenko izvirzīja apsūdzības slepkavībā, vainojot viņu divu Krievijas valsts televīzijas žurnālistu nāvē apšaudē Ukrainas austrumos. Krievijas tiesa viņai piesprieda 22 gadu cietumsodu.
Atrodoties ieslodzījumā Krievijā, viņa kļuva par simbolu Ukrainas cīņai pret Krievijas agresiju un neklātienē tika ievēlēta par Ukrainas parlamenta deputāti. 2016.gadā Savčenko tika apmainīta pret diviem Krievijas karavīriem un atgriezās Ukrainā.
Tomēr pēc atbrīvošanas Savčenko strauji zaudēja "politiskās zvaigznes" statusu.
Ieņemot Ukrainas prezidentam Petro Porošenko pretēju nostāju, viņa pauda atbalstu tiešām sarunām ar Krievijas atbalstītajām bandām Austrumukrainā.
Viņa arī izteikusies, ka Ukrainai vajadzētu mīkstināt savas pretenzijas uz Krievijas anektētās Krimas pussalas atgūšanu apmaiņā pret kontroles atgūšanu pār okupēto Donbasa reģionu.
Viņa arī bez valdības pilnvarojama ir apmeklējusi okupētās teritorijas un tur tikusies ar teroristu bandu vadoņiem.