Daudzi šo soli uzskata par pārspīlētu politkorektuma izpausmi.
"Cilvēku kailums ir dabisks. Musulmaņiem jāpierod pie tā, ja viņi vēlas šeit dzīvot. Tā ir daļa no šejienes kultūras," sacīja 62 gadus vecais Andrēass F., kurš nevēlējās atklāt savu uzvārdu.
Seši akti tagad ir izlikti centra Volkshochschule Marzahn-Hellersdorf otrā stāva gaitenī, netālu no tualetēm. Izglītības iestāde pieaugušajiem atrodas Marcānas-Hellersdorfas rajonā.
Pēc aktu noņemšanas vietējā politiķe sociālajos tīklos saņēma vairāk nekā 300 saniknotus komentārus, kuros tika nopelta Berlīnes "klanīšanās" islāma priekšā un aicināts pilsētu "atbrīvot" no šīs reliģijas, vēsta laikraksts Berliner Zeitung.
Tikmēr citi atbalstīja rēķināšanos ar citu uzskatiem.
Marcānas-Hellersdorfas politiķe Juliāne Vite, kura saņēma daudzos ziņojumus sociālajos tīklos, sacīja, ka gleznu noņemšana esot bijusi labi domāta, taču ierobežojot māksliniecisko brīvību.
Skolas direktora vietnieks Gotards Hēnišs sākotnēji lika aizvākt aktus, rūpējoties par musulmaņiem, kas tur mācās vācu valodas un integrācijas kursos. Viņš uzskatīja, ka gleznas liks viņiem "justies neērti" un vairīties no centra apmeklēšanas, vēsta Berliner Zeitung.
Augustā Marcānā-Hellersdorfā pie jaunuzceltas bēgļu mītnes norisinājās neonacistu protests. Daži no centrā dzīvojošajiem patvēruma meklētājiem apmeklē izglītības centru, kurā tagad no jauna izstādīti akti.
No aģentūras AFP aptaujātajiem studentiem pretenzijas pret gleznām izteica tikai viens. "Tām vajadzētu atrasties kaut kur citur, bet ne šeit. Varbūt galerijā vai mākslas skolā," sacīja 20 gadus vecais imigrants no Krievijas Vladimirs Pfeifle. "Daži cilvēki tās vēlas redzēt, bet citi ne. Visiem būtu jāciena vienam otra viedoklis."
Marcāna-Hellersdorfa ir Berlīnes rajons ar vislielāko etnisko vāciešu pārsvaru, lai arī pēdējā laikā tajā parādījies liels skaits iebraucēju.