Neapspriežams grafiks, kas tika pieņemts eiro zonas samitā, paredz, ka tas Grieķijas parlamentā jāapstiprina līdz 2011.gada beigām, teikts Itālijas valdības preses pārstāvja Iliasa Mosialosa paziņojumā.
"Mūsu partneri Eiropā negaidīs. Mums ir tikai septiņas nedēļas un mēs nedrīkstam zaudēt ne dienu," viņš klāstīja laikā, kad Grieķijas vadošie politiķi meklē iespējas izveidot nacionālās vienotības politiku.
Iepriekš sestdien Grieķijas prezidents Karols Papuliju paziņoja, ka rīkos sarunas ar politiķiem, lai pārlauztu strupceļu, kas radies premjerministram Georgam Papandreu meklējot vienprātību parlamentā par reformām un taupības pasākumiem.
Papandreu uzstāja, ka nacionālas vienotības valdība jāveido, lai īstenotu glābšanas plāna nosacījumus, ko pagājušajā mēnesī pēc intensīvām sarunām vienojās ES līderi.
Savukārt opozīcijā esošā labējā partija "Jaunā demokrātija" noraidīja piedāvājumu, vairākkārt aicinot Papandreu izsludināt ārkārtas vēlēšanas nekavējoties.
Papandreu pauda gatavību atkāpties, bet nekavējoties rīkot ārkārtas vēlēšanas atteicās rīkot, jo tā būtu "katastrofa".
Pirms uzticības balsojuma piektdienas vakarā Papandreu parlamentam teica, ka nacionālās vienotības valdību varētu veidot viņa vadītā sociālistiskā partija PASOK un opozīcijā esošā labējā partija "Jaunā demokrātija".
Papandreu savā runā pirms uzticības balsojuma parlamentā uzsvēra, ka viņam neesot svarīgi, vai viņš saglabās premjera amatu, kurā viņš ir kopš uzvaras iepriekšējās vēlēšanās pirms diviem gadiem. Finanšu ministrs Evangels Venizels, kurš tiek uzskatīts par iespējamu premjera amata kandidātu, ir izteicies, ka jaunā valdība strādās līdz februārim, kad notiks ārkārtas vēlēšanas.
Tomēr partijas "Jaunā demokrātija" līderis Antonis Samars pieprasa pirmstermiņa vēlēšanas rīkoties nekavējoties. Savukārt PASOK līderi uzsver, ka tūlītējas ārkārtas vēlēšanas Grieķijai būtu katastrofālas, jo būtiski palielinātu valsts bankrota risku.
Jau vēstīts, ka Grieķijas valdības vadītājs pirmdien šokēja pasauli, aicinot sarīkot referendumu par pagājušajā nedēļā ES samitā pieņemto vienošanos par Grieķijas glābšanu. Savukārt trešdienas vakarā Papandreu pēc tikšanās ar Eiropas valstu līderiem Francijas kūrortpilsētā Kannās paziņoja, ka referendums par ES samitā Briselē panākto Grieķijas glābšanas plānu varētu tikt rīkots 4.decembrī.
EK paziņoja, ka aizdevuma kārtējo maksājumu astoņu miljardu eiro (5,6 miljardi latu) vērtībā Grieķijai ES šomēnes varētu arī neizmaksāt un maksājumus apturēt, līdz Grieķija nebūs izpildījusi savas saistības.
Grieķija nevarēs saņemt šo 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) vērtā aizdevuma daļu, kas tai nepieciešama kārtējo saistību izpildei, "kamēr nebūs pārliecības par Grieķijas varas iestāžu vēlmi izpildīt tikai pirms dažām dienām dotos solījumus", teica ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Olli Rēna pārstāvis, norādot, ka aizdevuma daļas saņemšanai vēl nepieciešama arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) piekrišana.
Pašlaik nerimst bažas, ka Grieķija var piedzīvot bankrotu, ja nedabūs nākamo starptautiskā aizdevuma kārtu no Eiropas Savienības, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas. Aizdevēji nav mierā ar Atēnu gauso progresu reformu jomā. Kā viena no iespējām tiek apspēlēta arī Grieķijas izstāšanās no eiro zonas.
Venizels piektdien paziņoja, ka ir apstiprinājis partneriem ES, ka Grieķija oficiāli ir atteikusies no plāna rīkot referendumu par ES otro palīdzības paketi.