62 gadus vecais sociālistu līderis nolēma nekandidēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu, reaģējot uz ārkārtīgi zemajiem popularitātes reitingiem.
Viņa piecus gadus ilgās valdīšanas laikā piedzīvoti vairāki terorakti, augsts bezdarba līmenis. 2014.gadā arī parādījās mediju ziņas, ka viņš krāpis savu partneri.
Lai arī 70% aptaujāto sabiedriskās domas pētījumu kompānijai Odoxo norādīja, ka uzskata Olandu par sliktu prezidentu, daļa viņa politiskā mantojuma tiek atzīta par labu.
54% aptaujāto par labu atzina Olanda drošības politiku un sociālo politiku, tostarp viendzimuma laulību legalizāciju. Toties tikai 16% par labu atzina Olanda veikumu ekonomiskajā politikā.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 23.aprīlī, un divi kandidāti, kas tajā iegūs visvairāk balsu, aci pret aci sastapsies balsošanas otrajā kārtā 7.maijā.
Šobrīd par vēlēšanu favorītu tiek uzskatīts centriski noskaņotais Emanuels Makrons, kurš vēlēšanu otrajā kārtā, domājams, sacentīsies ar galēji labējās Nacionālās frontes līderi Marinu Lepenu.