Atbalsts ekonomiskajām sankcijām ir sevišķi augsts Skandināvijas valstīs, Baltijas valstīs, Rumānijā, Polijā un Īrijā.
Šī aptauja veikta jauna ES pētījuma ietvaros, kura rezultātus plānots publiskot jūlijā.
Aptaujā, kas tika veikta aprīlī, konstatēts plašs atbalsts ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, militārajai palīdzībai Ukrainai un praktiskiem pasākumiem, piemēram, mājokļu nodrošināšanai bēgļiem. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 40 000 cilvēku, atbildot uz jautājumiem par dažādām tēmām, tai skaitā par karu Ukrainā.
76% aptaujāto pauda augstas vai ļoti augstas bažas par karu. Augstāks bažu līmenis novērojams vairākās valstīs, kas robežojas ar Krieviju, piemēram, Somijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Vidusjūras dienvidu valstīs un Īrijā.
80% aptaujāto pauda atbalstu ES un tās dalībvalstu pieejai, nodrošinot mājokļus bēgļiem, un vairāk nekā 84% respondentu atbalstīja ES un dalībvalstis humānās palīdzības sniegšanā Ukrainai.
Runājot par militāro atbalstu, 66% aptaujāto atbalstīja ES militāro palīdzību Ukrainai. Taču viedokļi atšķiras pa valstīm. Polijā, Skandināvijas valstīs, Baltijas valstīs, Maltā un Īrijā vairums respondentu uzskata, ka ES būtu jāsniedz lielāks militārais atbalsts Ukrainai. Bet Itālijā, Grieķijā, Slovēnijā, Slovākijā un Bulgārijā 50% vai vairāk aptaujāto uzskata, ka ES ir jau pārāk daudz darījusi šajā jomā.
Aptauja atklāja, ka ES pilsoņi ir arī nobažījušies par enerģijas cenām. 28% aptaujāto uzskata, ka viņiem būs grūti samaksāt rēķinus par gāzi un elektrību, bet 31% aptaujāto bažījas par pieaugošajām degvielas cenām.
Tikmēr politikas veidotājus nopietni satrauc iespējamība, ka Eiropas solidaritāti un kohēziju var apdraudēt dezinformācijas kampaņu vilnis, kas novērojams visā pasaulē. Vairākas dezinformācijas kampaņas pārsviedušās no Covid-19 uz karu Ukrainā.
No aptaujātajiem eiropiešiem, kuri informācijas iegūšanai galvenokārt izmanto tradicionālos medijus, tikai 24% neatbalsta Eiropas sankcijas pret Krieviju. Tikmēr starp respondentiem, kas informācijas iegūšanai galvenokārt izmanto sociālos medijus, tādu ir 39%, bet starp respondentu, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, sankciju pretinieku skaits sasniedz jau 45%.