Samērā jaunais – augustā apritēs 65 gadi – Lukašenko vēl negrasās nodot varu kādam citam, jo ir apņēmies kandidēt nākamgad plānotajās prezidenta vēlēšanās, kurās viņam nebūs vērā ņemamu konkurentu. Savulaik par Eiropas pēdējo diktatoru dēvētā politiķa izveidotā sistēma ir marginalizējusi katru, kas varētu mēģināt nopietni apdraudēt Lukašenko pozīcijas.
Tautas "tēvs"
Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu ievēlēja 1994. gada 10. jūlijā. Politiķis, kurš neslēpj nostalģiju pēc padomju laikiem, tikai pirms trim gadiem neatkarību ieguvušās Baltkrievijas iedzīvotājiem savā priekšvēlēšanu kampaņā bija solījis stabilitāti un pārticību.
Pēc stāšanās amatā viņš saglabāja kolhozus jeb padomju laikā izveidotās kolektīvās saimniecības un atteicās privatizēt rūpniecības uzņēmumus, kuri tāpat kā agrāk saņēma valsts pasūtījumus, kas garantēja stabilu produkcijas izlaidi un darbvietas. Baltkrievijas tautsaimniecība joprojām lielā mērā balstās uz rūpniecības un lauksaimniecības sektoriem, kas saņem bagātīgas subsīdijas no valsts. Tāpēc ekonomisti nereti ironizē, ka Lukašenko Baltkrieviju ir pārveidojis par miniatūru Padomju Savienības versiju.
Viņa saimniekošanas stila dēļ vienkāršie baltkrievi prezidentu ir iesaukuši par Batjku jeb "tēvu". Lukašenko regulāri viesojas kolhozos un rūpnīcās, lai inspicētu to darbu. Nesen pēc kādas saimniecības apmeklējuma prezidents bija tik neapmierināts ar tur redzēto, ka atlaida vairākus ierēdņus un zemkopības ministru.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 11. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Nestāvs
krīts
Krišjānis Silavnieks