Jau pagājušajā mēnesī jaunievēlētā prezidenta Fransuā Olanda valdības iekšlietu ministrs Manuels Valss pauda satraukumu par čigānu nelegālo apmetņu izplešanos vairākās pilsētās valsts ziemeļos.
2010.gadā Francija izpelnījās asu kritiku, izraidot uz Rumāniju un Bulgāriju simtiem čigānu, kas mitinājās nelikumīgi izveidotās nometnēs. Nonāca pat līdz atklātam konfliktam starp Parīzi un Eiropas Komisiju (EK), kad Eiropas Savienības (ES) tieslietu komisāre Vivjena Redinga čigānu izraidīšanu pielīdzināja nacistu veiktajām Otrā pasaules kara deportācijām. Francija savukārt norādīja, ka tās rīcībai nav nekāda sakara ar rasismu un ka tiek izraidītas personas, kuras valstī uzturējušās ilgāk, nekā tām ļauts bez legāla iztikas avota.
Ceturtdien tika likvidētas divas nometnes, kuras bija nelikumīgi iekārtotas uz valsts zemes Lilles pievārtē. No vienas padzīti aptuveni 200 cilvēki, bet no otras "15 treileri", pavēstīja Vilnēvas d'Askas mēra vietniece Marivonna Žirāra. Čigāni pretestību neizrādīja, un līdz ceļam tos konvojēja policijas motociklisti.
"Mēs nespējam aptvert, ka cilvēki tiek padzīti, nepasakot viņiem kurp doties. Mēs pēc Olanda vārdiem gaidījām ko labāku," izteikusies Cilvēktiesību līgas pārstāve Rozelīne Tisē. Viņa piebilda, ka savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Olands, kurš kandidēja no Sociālistu partijas, esot solījis čigānu tiesību aizstāvju organizācijām gadījumos, kad sanitāru apsvērumu dēļ tikšot likvidētas viņu nometnes, piedāvāt alternatīvu.
Arī tēvs Artūrs, garīdznieks, kurš iestājas par čigānu tiesībām un ceturtdienas vakarā gatavojās iesvētīt sešus čigānu bērnus, atzinis, ka jūtoties "piekrāpts". "Mēs sapulcēsimies, lai noskaidrotu, ko varam darīt, taču šobrīd mums nav nekā. Iepriekšējais prezidents vismaz godīgi pateica, kas notiks," piebildis tēvs Artūrs. Sašutumu paudis arī organizācijas "Solidarity Workshop" pārstāvis Jans Lafulē, norādot, ka "šonakt daudzi bērni gulēs uz ielas".
Tajā pašā laikā trešdien izskanēja ziņas, ka pagājušās nedēļas nogalē Margeritas pilsētiņā Francijas dienvidos liela čigānu grupa ielauzusies vietējā stadionā. Čigāni svētdienas pēcpusdienā uzlauzuši tikko kā rekonstruētā stadiona Domaine de Praden vārtu atslēgu un ierīkojuši tur savu nometni, futbola laukuma zālienā novietojos 200 treilerus. Viņi arī nelikumīgi pieslēgušies stadiona elektroenerģijas sadales skapim un ūdensvadam. Divi stadiona apsargi bijuši bezspēcīgi.
Izmisušais pilsētiņas mērs Viljams Portāls atzinis, ka 25 gadu laikā, kamēr strādā mērijā, neko tādu nav pieredzējis. Viņš piebildis, ka līdz šim vienmēr izdevies ar čigāniem vienoties, ierādot viņiem piemērotu nometnes vietu. Vienīgās prasības no varasiestāžu puses esot bijušas, lai čigānu bērni apmeklē skolu un lai atkritumi tiktu mesti municipalitātes uzstādītajos konteineros.
Tiek lēsts, ka zālājam, apūdeņošanas sistēmai un citam stadiona aprīkojumam nodarīto postījumu novēršana izmaksās 50 000 eiro. Čigānu iebrukums licis arī vietējai futbola komandai pārtraukt treniņus pirms 19.augustā gaidāmās kārtējās spēles.
Tikmēr Francijas varasiestādes gatavojas 240 čigānus izraidīt, no Lionas lidostas ar īpašu reisu nogādājot tos Rumānijā. Tā būs plašākā izraidīšanas akcija, kopš Olands maijā stājās prezidenta amatā. Katram pieaugušam čigānam, kas brīvprātīgi atgriežas savā izcelsmes valstī, Francija piešķir 300 eiro (210 latus), bet par katru bērnu tiek izmaksāti 150 eiro.
Labdarības organizācija Medecins du Monde ziņo, ka pēdējo dienu laikā nometnes Lionas apkārtnē pametuši aptuveni 200 čigāni, baidoties, ka tiks izraidīti. Tiek lēsts, ka nelikumīgi iekārtotās nometnēs Francijas lielāko pilsētu pievārtē mitinās aptuveni 15 000 čigānu, no kuriem 4000 apmetušies Parīzes apkārtnē.