Ģenētiskā analīze nošautajam dzīvniekam gan vēl nav veikta, bet medībās piedalījies arī vietējā mednieku kluba vadītājs, kas pats stādā Kauņas zooloģijas muzejā un savvaļas dzīvniekus labi pazīst ne tikai no medībām un literatūras. Pēc viņa teiktā, šis dzīvnieks nepārprotami atšķīries no lapsas gan ar lielāku augumu un garākām kājām, gan kažoka struktūru un krāsu.
"Latvijas mednieki jau pirms pāris gadiem man jautāja, vai mums nav gadījies nomedīt šakāli. Loģiski - ja šakāļi dzīvo pie kaimiņiem, kur dabas apstākļi ir gandrīz tādi paši, viņiem bija jāparādās arī pie mums. Domāju, ka šakāļi Lietuvā nomedīti arī agrāk, bet, iespējams, noturēti par lapsām," spriedis Keraitis, vienlaikus norādot, ka medību vieta Šaķu rajonā atrodas gandrīz 300 kilometrus no Latvijas robežas.
Pēc vienas versijas, šakāļi uz Baltiju atklīduši no Ukrainas, un tas varētu būt skaidrojams ar globālajām klimata pārmaiņām. Tikmēr Keraitis izteicis šaubas, vai dzīvnieki šurp atnākuši paši, un pieļāvis, ka kāds šakāļus mēģinājis audzēt, bet tie izbēguši vai palaisti brīvā dabā.
Salīdzinājumam viņš pieminējis, ka mednieki pirms dažiem gadiem mēģinājuši medību vajadzībām audzēt Austrālijas dingo, kas, par laimi, nav izbēguši. "Nezinu, kas būtu bijis. (..) Šakāļi ir elastīga suga, kas spēj labi pielāgoties, (..) viņi ir ne tikai spēcīgāki, bet arī gudrāki par lapsām, var iekļūt tādās alās, kur lapsa nespēj iespraukties, un ir diezgan vaislīgi," stāstījis eksperts.
Pēc Keraiša teiktā, šakāļi var apdraudēt visus dzīvniekus un putnus, kas augumā par viņiem mazāki, bet viņiem pašiem dabisko ienaidnieku necik daudz nav - šakāļu un vilku ceļi krustojas reti, jo vilki mīt mežos, bet šakāļi lielākoties krūmājos, tuvāk pie cilvēkiem.
Kā atzīst zinātnieki, nav gluži skaidrs, kā šakāļi varētu ietekmēt Lietuvas ekosistēmu.
Viļņas Universitātes Dabaszzinību fakultātes docents zooloģijas zinātņu doktors Egidijs Bukeļskis izteicies, ka nevēlas baidīt cilvēkus ar prognozēm par kaitējumu, ko Lietuvai varētu nest šakāļu izplatīšanās, bet ir skaidrs, ka kaitējums būtu. Viņš uzskata, ka vēl viens plēsējs Lietuvai par labu nenāktu. "Gadu tūkstošu gaitā dabā izveidojusies kārtība, kurā vietējās sugas zina, kas ir plēsēji, un māk no tiem izvairīties, bet svešām sugām vēl nav pielāgojušās," piebildis zoologs.
Nupat, aprīļa nogalē, šakālis manīts Biržu rajona Zastauču ciemā, vēsta Lietuvos rytas televīzija. Turpat kaimiņos kādās pamestās mājās zem šķūņa pamatiem izrakta ala un līdzās tai atrasti gluži svaigi pēdu nospiedumi.
Vietējā saimniece Jurena Karosiene sīki aprakstījusi savas mājas tuvumā redzēto dzīvnieku, un viņas minētās pazīmes atbilst šakālim. Par to nešaubās arī Biržu rajona vides aizsardzības dienesta vecākais inspektors Artūrs Griška, kas atzīmējis, ka šakāļi nevairās apmesties cilvēku mitekļu tuvumā. Pēc viņa teiktā, pastāv bīstamība, ka šie ienācēji, kontaktējoties ar mājdzīvniekiem, varētu pārnēsāt bīstamas infekcijas slimības.
Panevēžas mednieku biedrības vadītājs Petrs Narbuts paudis bažas, ka šakāļi mainīs Lietuvas mežu ierasto dzīvi un no tiem varētu ciest gan stirnu, gan mežacūku mazuļi.
Reaģējot uz šakāļu parādīšanos, lietuvieši steigšus iekļāvuši viņus medījamo dzīvnieku sarakstos. No maija tos atļauts medīt visu gadu. Tuvākajā laikā šakāļi varētu tikt iekļauti arī Lietuvas invazīvo sugu sarakstā.