Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija
Baltkrievijas tautsaimniecību patlaban raksturo pašmāju ražojumi visai eiropeiskā glazūrā

Baltkrievija ceļā uz atvērtību rietumiem un Ķīnai

Baltkrievijas vārds Latvijā pēdējā laikā bieži izskan saistībā ar šīs valsts un Ķīnas projektu – industriālā parka Lielais akmens veidošanu netālu no Minskas, un to, ka Latvijas un Baltkrievijas hokeja federācijas kopīgi kandidē uz 2021. gada pasaules čempionātu rīkošanu.

Gan mūsu valsts tranzīta nozares pārstāvju cerības, ka no Lielā akmens pa dzelzceļa sliedēm uz Latvijas ostām ripos vagoni ar Ķīnas kravām, gan hokejs mudina Baltkrievijai pievērst īpašu uzmanību. Jāpiebilst, ka lēmums par 2021. gada pasaules čempionāta rīkošanas vietu gaidāms maijā, vēsta LETA.
 
Divi rubļi par vienu eiro

Par spēcīgu Baltkrievijas ekonomikas balstu tradicionāli tiek atzīta lauksaimniecība un ar to saistītā pārtikas preču ražošana. Lielāko daļu lauksaimniecības produkcijas Baltkrievija gan eksportē, bet ar atlikušo daļu gandrīz (ne pilnībā) pietiek, lai paēdinātu nepilnus desmit miljonus valsts iedzīvotāju. (Pēc neoficiāliem datiem, eksportēti tiek pat 95% lauksaimniecības produkcijas un Baltkrievijas tirgū paliek tikai 5%).

Diena Baltkrievijā pārliecinājās, ka pārtikas veikalos tiešām dominē vietējie ražojumi. Pamanāmi bija arī pārtikas produkti, kas asociējas ar Latvijas veikalu pagātni, piemēram, kondensētais piens metāliski mirdzošās bundžās ar balti zilām etiķetēm. Spriežot pēc tā, ka vairāki pircēji ar šādām bundžām bija piekrāvuši pilnus iepirkumu groziņus, šis produkts bauda lielu popularitāti. Tomēr globalizācija sasniegusi arī Baltkrievijas veikalus, un, teiksim, tēju klāstā dominēja tādas pašas tējas pakas, kādas redzamas Latvijas tirdzniecības centros.

Pārtikas un rūpniecības preču klāsts veikalos, kā arī maltīšu piedāvājums paēšanas vietās, lai arī nedaudz, tomēr rada iespaidu par atrašanos ārpus Eiropas Savienības, taču apkalpošanas kultūra ir eiropeiska labākajā nozīmē. Diena Minskā novēroja situāciju – pārtikas veikalā strādā divas kases, pie tām veidojas rindas. Veikala menedžeris momentā vēršas pie pārdevējas, kura tobrīd izvieto preces plauktos, ar vārdiem: "Jeļena, lūdzu, dodies strādāt uz kasi." Jeļena bez vilcināšanās atver trešo kasi, un rindas mazinās. Jāteic, dažiem Rīgas lielveikaliem, kuros regulāri strādā tikai pāris kasu, pie plauktiem rosās liels pulks darbinieču, bet rindas stiepjas cauri visam veikalam, derētu pamācīties.

Nepamatots izrādās arī apgalvojums, ko nācās dzirdēt pirms došanās uz Minsku – tur neviens nepratīšot runāt angliski, tikai krieviski un baltkrievu valodā. Pārdevējas Minskas tirdzniecības centros ir tik ļoti orientētas uz saprašanos ar pircējiem, ka pāriet uz angļu valodu pat neaicinātas, tikai saklausot no Latvijas atbraukušo apmeklētāju lietotajā krievu valodā slaveno Baltijas akcentu, un arī laipni izskaidro, ka divu Baltkrievijas rubļu vērtība ir viens eiro (Minskā ierastais valūtas kurss), tātad kurpes, kuru cena ir 200 rubļu, maksā tikpat, cik kurpes par 100 eiro Rīgā.

Atšķirīgas algas un cenas

Pēc Baltkrievijas iedzīvotāju stāstītā, vidējā mēneša alga ir aptuveni 700–750 Baltkrievijas rubļu, tātad aptuveni 350–375 eiro, taču kopumā ikmēneša ienākumi esot ļoti atšķirīgi. To apstiprina arī Baltkrievijas Nacionālās statistikas komitejas Belstat dati, kas rāda – šā gada janvārī vidējā alga Baltkrievijā bija 720,7 rubļi. Labāk atalgoto darbinieku vidū ir informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti – vidējā alga 3428,7 rubļi, savukārt pieticīgāk apmaksāto vidū – lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā nodarbinātie – vidējā alga tikai 494,6 rubļi. Vērojamas arī reģionālās algu atšķirības – Minskā vidējā alga janvārī bijusi 1027,6 rubļi, Minskas apkārtnē –  723,7 rubļi, bet, piemēram, Grodņas reģionā – tikai 606,6 rubļi, vēsta Belstat.

Visumā vidējie iedzīvotāju ienākumi Baltkrievijā ir mazāki nekā Latvijā, tāpēc zemākām vajadzētu būt arī cenām. Realitātē izrādās – tik viennozīmīgi nav. Ir preces, kas tiešām maksā lēti – piemēram, bagātīgi ilustrētu, vairākus simtus lappušu biezu un augstā poligrāfiskajā kvalitātē izdotu Baltkrievijas ceļvedi iespējams iegādāties tikai par 14,78 rubļiem. Savukārt, pētot cenas Minskas pārtikas veikalos, Diena secināja –  daudzi no graudiem ražotie pārtikas produkti tiešām maksā lētāk nekā Latvijā, bet tetrapakās fasētās sulas un nektāri – aptuveni tikpat, cik mūsu valstī. Cenas aptuveni Latvijas līmenī vērojamas arī dažādu starptautiski populāru zīmolu apavu un apģērbu veikalos, un, gluži tāpat kā Rīgā, arī Minskā pamanāms, ka cenas būtiski ietekmē dažādas atlaižu akcijas un mārketinga kampaņas.

Toties relatīvi zemi Minskā ir komunālie maksājumi. Pēc vietējo iedzīvotāju stāstītā, par 90 kvadrātmetru lielu dzīvokli ziemas mēneša komunālie maksājumi, pieskaitot arī maksu par elektrību, gāzi un telefonu, nepārsniedz 200 Baltkrievijas rubļu. Belstat dati rāda – ar mājokli saistītajiem komunālajiem izdevumiem Baltkrievijas mājsaimniecība pērnā gada ceturtajā ceturksnī tērējusi vidēji 7,4% no ikmēneša ienākumiem, telekomunikācijām un citiem sakaru pakalpojumiem – 4,9%, bet ēšanai gan mājās, gan ārpus mājas – 41,3%.

Toties ar jauno mājokļu tirgu Baltkrievijā problēma tāda pati kā Latvijā – iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem nopirkt dzīvokli jaunajā projektā ir par dārgu, toties bagātu vietējo cilvēku, kas varētu šādu mājokli atļauties, nav daudz, un esošie nereti sapņo par privātmāju, nevis mājokli daudzdzīvokļu ēkā, pat ja tā uzbūvēta XXI gadsimtā. Baltkrievijas iedzīvotāji stāsta, ka vietējie mediji vēstot – dzīvokļu tirgu plānots atdzīvināt, atrodot variantu, kā, neiedragājot būvniecības kvalitāti, samazināt izmaksas un līdz ar to arī dzīvokļu cenas jaunajās ēkās.

Tūrisma perspektīvas

Līdz ar lauksaimniecību Baltkrievijas ekonomikas galvenie balsti ir kālija produkcijas ražošana, mašīnbūve un naftas produktu pārstrāde. Vēsturiski šajā valstī ir arī attīstīta kokapstrāde un ar to saistītā mēbeļu ražošana, kā arī linu audzēšana un likumsakarīgi – lina apģērbu un mājas preču ražošana. Tūrisms gan pagaidām netiek uzskatīts par vienu  no galvenajiem Baltkrievijas ekonomikas balstiem, un Belstat dati rāda, ka viesnīcās un tām līdzīgās naktsmītnēs 2015. gadā nakšņojušo cilvēku vidū 57,2% bijuši vietējie – Baltkrievijas – iedzīvotāji, un attiecīgi tikai 42,8% – ārvalstu viesi. Tomēr tieši tūrismam tiek prognozēta vērienīga attīstība nākotnē.

Solis tūrisma izaugsmes virzienā tika sperts janvārī, kad Baltkrievija atcēla nepieciešamību noformēt vīzu 80 valstu, to vidū arī Latvijas, pilsoņiem, ja uzturēšanās Baltkrievijā nepārsniedz piecas dienas un ja ierašanās notiek, izmantojot aviosatiksmi un Minskas lidostu. Latvijas tūrisma biznesa eksperti jau norādījuši – piecu dienu bezvīzu režīms sekmēs Baltkrievijas iekļaušanu mūsu valsts tūroperatoru piedāvājumā, vēsta LETA. Belstat dati par 2015. gadu rāda – Baltkrieviju apmeklējuši vismaz 276 260 ārvalstu tūristu, to vidū 2337 bija viesi no Latvijas.

Daļēja atteikšanās no vīzām padara ļoti iespējamu to, ka tūristu skaits Baltkrievijā un līdz ar to arī tūrisma nozares nozīme šīs valsts ekonomikā tuvākajos gados augs un ka Baltkrievija kļūs par aizvien populārāku ceļojuma mērķi tūristiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Nenoliedzami vērtības, uz kurām būvēt aizvien vērienīgāku tūrisma attīstību, Baltkrievijai ir, piemēram, Minskas modernā arhitektūra, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautās pilis un Belovežas gārša. Turklāt Baltkrievijas tūrisma piedāvājumā būtisku lomu spēlē arī ražotnes, to vidū Baltkrievijas Automobiļu rūpnīca, pazīstama kā BELAZ, ko janvārī apmeklēja Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Turklāt iespējams, ka nākotnē tūristi dosies aplūkot industriālo parku Lielais akmens, kas nodēvēts par Ķīnas pilsētu Minskas pievārtē. Jau 2015. gadā no visiem ārvalstu ceļotājiem, kas apmeklēja Baltkrieviju, 0,4% bija viesi no Ķīnas, skaita ziņā pārspējot pat ciemiņus no daudz tuvākās Igaunijas, secina Belstat.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits