"Tas ir signāls, ka tiks karots nevis ar bruņutehniku, tankiem, lidmašīnām - ka tas būs izlūkošanas karš. Tas ir signāls NATO valstīm šajā reģionā, ka pret tām iespējamas līdzīga veida operācijas, bet katrai valstij atšķirīgas. Lietuvai pastāv īpaša bīstamība, jo Lietuva šobrīd ir ļoti aktīva ASV atbalstītāja, sankciju atbalstītāja. To var just no dažādām Krievijas darbībām," viņš sacījis.
Kā uzskata Laurinkus, Kohvera lieta un pirmdien medijos izskanējusī ziņa, ka Krievija atsāk kriminālvajāšanu par lietuviešu atteikšanos dienēt padomju armijā 1990. un 1991.gadā, ir vienas un tās pašas operācijas elementi.
Bijušais VSD vadītājs norādījis, ka Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) galvenais mērķis, nolaupot Kohveru, bijis sarīkot šovu, parādīt, ka Igaunija izspiego Krieviju. Otrs iespējamais Maskavas nolūks ir izprovocēt nepiesardzīgus Igaunijas valsts vadītāju izteikumus.
"Viņi gaidīs no Igaunijas attiecīgus paziņojumus, rīcību, kaut kādu kļūmi. Valstu vadītāji šādai cīņai nav pārāk gatavi un reizēm ar kādu nejaušu vārdu vai darbību var nodarīt lāča pakalpojumu. Krievijas puse gaida tādu darbību, kaut kādu neprecīzu valsts vadītāja izteikumu, lai to operatīvi apstrādātu un liktu lietā. Izlūkošanas un pretizlūkošanas operācijas vienmēr ir saistītas ar politiku, pieskaņotas politikai, labi pārdomātas un savlaicīgi gatavotas," skaidrojis Laurinkus.
To apzinās arī Igaunijā. Rīgikogu priekšsēdētājs Eiki Nestors, pirmdien atklājot parlamenta rudens sesiju, aicinājis ekspertus, kas pauž savu viedokli Kohvera lietā, atturēties no nepārdomātiem izteikumiem, kas varētu kaitēt Igaunijas valstij un pašam aizturētajam Drošības policijas darbiniekam.
Laurinkus prognozējis, ka Krievijas operācijas tiks vērstas arī pret citām Baltijas valstīm un Poliju, tikai katrai valstij var tikt piemērots atšķirīgs rīcības modelis.
"Domāju, ka Lietuvai ļoti intensīvi jāanalizē un jādomā, kādi paņēmieni pret to var tikt vērsti. Varianti var būt dažādi," viņš spriedis, atgādinot, ka Lietuvā īpaši jutīga joma, kurā iespējamas provokācijas, ir Krievijas militārais tranzīts uz Kaļiņingradas apgabalu.
Bijušais VSD vadītājs brīdinājis, ka pēc šāda veida operācijām tiek rūpīgi vērota attiecīgās valsts vadītāju, politiķu, sabiedrisko darbinieku un mediju reakcija.
"Tā ir kā izlūkošana ar kauju. Tiek tvertas pašas pirmās reakcijas. Nekas nepaslīd garām," viņš stāstījis.
Laurinkus noraidījis iespēju, ka Kohvera nolaupīšana varētu būt Krievijas FDD zemākā līmeņa amatpersonu pašdarbība. "Nekādas pašdarbības nemēdz būt, tās ir pasakas. Ņemot vērā, ka saistībā ar Ukrainas karu visi ir kaujas gatavībā, koncentrēšanās ir īpaši liela. Šie dienesti visas darbības koordinē savā starpā un plāno," viņš sacījis.
Kā ziņots, Igaunija piektdien pavēstīja, ka pie Krievijas robežas Igaunijas teritorijā bruņoti cilvēki nolaupījuši Drošības policijas darbinieku, kurš tobrīd pildījis dienesta pienākumus, vācot informāciju "par pārrobežu korupciju plašākā nozīmē". Pirms policista sagūstīšanas no Krievijas puses noticis mēģinājums traucēt operatīvos radiosakarus, bet Igaunijas teritorijā izmantota dūmu granāta.
Savukārt Krievijas FDD paziņojis, ka Kohvers esot aizturēts Pleskavas apgabala teritorijā aizdomās par spiegošanu un viņam esot atņemta pistole Taurus ar patronām, naudas līdzekļi 5000 eiro apmērā, īpašā tehnika slēptu audioierakstu veikšanai, kā arī "materiāli, kuriem ir izlūkošanas uzdevuma raksturs".
Kā vēstīja Krievijas mediji, Igaunijas Drošības policijas darbinieks nogādāts Maskavā, kur tiesa jau sestdien sankcionējusi viņa arestu.
Par Kohvera aizturēšanu Maskava Igauniju oficiāli informēja tikai pirmdien, lai gan saskaņā ar pašas Krievijas likumdošanu ārvalstnieka aizturēšanas gadījumā tas jāizdara 12 stundu laikā.
Kā atgādina Delfi.lt, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess piektdien tviterī rakstīja, ka Igaunijas Drošības policija, tāpat kā ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB), gan nodarbojas ar pretizlūkošanu, gan cīnās ar organizēto noziedzību. "Vienkārši dažkārt tas izrādās viens un tas pats," viņš bilda.