"Nav nekādu reālu iemeslu attiecības pasliktināt, toties ir daudz iemeslu tās uzlabot," izteicies 85 gadus vecais Mazoveckis, kas bija viens no leģendārās arodapvienības Solidaritāte līderiem un 1989.gadā kļuva par pirmo pēckara laika nekomunistisko premjeru Austrumeiropā.
"Mums ir kopīgas intereses, kopīgi mērķi, daudz vērtību, kas sakņojas kopīgās tradīcijās, tādēļ mēģināsim savas attiecības atdzīvināt, nevis pasliktināt," viņš uzsvēris.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Mazoveckis apmeklēja Sajno pilsētu Lietuvas robežas tuvumā, kur savas dibināšanas 22.gadadienu atzīmēja organizācija Mākslu, kultūru un tautu pierobeža, un piedalījās diskusijā par Varšavas un Viļņas attiecību problēmām. Polijas politikas veterāns augstu novērtējis šo organizāciju, kas pazīstama ne tikai viņa valstī, bet arī visā Eiropā.
Kā ziņots, pēdējā gada laikā Polijas un Lietuvas starpā saasinājušies strīdi par minoritāšu tiesībām. Varšava atbalstījusi Lietuvas poļu protestus pret jauno Lietuvas izglītības likumu, kas paredz mazākumtautību skolās paplašināt izglītību lietuviešu valodā, un kritizē arī Viļņas atteikšanos atļaut Lietuvas poļu apdzīvotajās vietās ielu nosaukumus rakstīt divās valodās un lietot savu ortogrāfiju uzvārdu rakstībā.
Viļņa savukārt uzstāj, ka šie lēmumi ir būtiski nacionālajai integrācijai, norādot, ka lietuviešu valodā jāmācās vienīgi Lietuvas vēsture un ģeogrāfija un Lietuva ir vienīgā valsts ārpus Polijas, kur poļi var mācīties savā valodā no bērnudārza līdz augstskolai.
Tikmēr Polijas lietuvieši aicina Varšavu pievērst lielāku uzmanību viņu izglītības finansējuma jautājumam un pauž bažas, ka pēdējā laikā izjūt nacionālistiskas attieksmes pastiprināšanos no poļu puses.