Nacionālā tiesa, kuras kompetencē ir smagos politiskos un finanšu noziegumos apsūdzētu personu lietu izskatīšana, atzina, ka ir pamatoti pierādījumi par bijušā Mossos d'Esquadra priekšnieka Džuzepa Ļuisa Trapero dalību "noziedzīgā organizācijā", kura centusies panākt Katalonijas atdalīšanos no Spānijas.
Tiesnese Karmena Lameta izvirzīja apsūdzības musināšanā arī divām citām augsta ranga Katalonijas policijas amatpersonām, kā arī kādai Katalonijas Iekšlietu ministrijas amatpersonai.
Ja apsūdzētie tiks atzīti par vainīgiem, viņiem draud 15 gadu cietumsods.
Lamela norādīja, ka apsūdzētie īstenojuši "apzinātu perfekti koordinētu stratēģiju", lai nodrošinātu Spānijas centrālās valdības aizliegtā Katalonijas neatkarības referenduma norisi. Savas "noziedzīgās" darbības apsūdzētie īstenojuši gan referenduma priekšvakarā gan balsošanas dienā.
Katalonijas policija nav sniegusi atbalstu Spānijas civilajai gvardei, kas to pieprasījusi 20.septembrī, veicot kratīšanu Katalonijas reģionālās valdības telpās Barselonā.
Pēc kratīšanas civilās gvardes pārstāvji nevarēja izkļūt no ēkas, jo to bija ielenkuši vairāki tūkstoši katalāņu neatkarības atbalstītāju.
Tiesnese arī norādīja, ka tajā dienā Trapero 17 reizes sazvanījies ar šobrīd apcietinājumā esošo separātistu līderi Džordi Sančesu, kurš tolaik vadīja neatkarību atbalstošo nevalstisko organizāciju Katalāņu Nacionālā sapulce (ANC).
Katalonijas policija nav pildījuši arī Spānijas tiesu rīkojumus nepieļaut referenduma norisi, teikts tiesas lēmumā.
Katalāņu policisti atsevišķos gadījumos vēlēšanu iecirkņos ieradušies trīs stundas vēlāk, nekā ticis pavēlēts, bet citos - nav konfiscējuši urnas, kamēr nav beigusies balsošana.
Tiesnese arī norādījusi, ka daži katalāņu policisti balsošanas dienā saņēmuši pavēli novērot Spānijas nacionālās policijas spēku pārvietošanos.
Spānijas centrālā valdība Trapero atcēla no amata 28.oktobrī, dienā, kad Katalonijā tika atjaunota Madrides tiešā pārvalde.