Intervijā Lietuvas Televīzijai viņa paudusi viedokli, ka Krievija Lietuvu, Latviju un Igauniju uzlūko kā pagaidu valstis un prezidents Vladimirs Putins izvirzījis sev uzdevumu atjaunot Padomju Savienību, tādēļ Krimas konflikta laikā Kremlim ir svarīgi te nodrošināt sev zināmu atbalstu.
Saistībā ar to Jukņevičiene pieļāvusi iespēju, ka Putina nesenais paziņojums par Lietuvā un Polijā it kā gatavotajiem Maidana kaujiniekiem nav bijis nejaušs.
"Tā es domāju. Rietumu eksperti to vērtē ļoti nopietni. Viņuprāt, tie ir kaut kādi sagatavošanās darbi. Iespējams, ka nākotnē tiek domāts par intervenci. Ceru, ka tā nebūs, bet augsne tiek gatavota," viņa sacījusi.
Lūgta komentēt ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra pārstāvja izteikumus, ka pēc notikumiem Krimā ASV bruņoto spēku elementus varētu izvietot Lietuvā, bet tas būs atkarīgs no Lietuvas valdības lēmuma, bijusī aizsardzības ministre izteikusi pārliecību, ka Lietuvai tas būtu jālūdz.
Vienlaikus Jukņevičiene atzinusi, ka viņu "krietni izbiedējis" tas Ukrainas notikumu vērtējums, kādu snieguši triju no četrām valdošās koalīcijas partijām līderi, faktiski nostājoties Putina pusē. "Ceru, ka prezidente, ārlietu ministrs, Aizsardzības ministrija (..) vajadzības gadījumā lūgs NATO palīdzību," piebildusi deputāte.
Pēc viņas teiktā, attiecībā uz Ukrainu Kremļa maigā vara kādu laiku darbojusies gana labi. "Krievija palīdzēja ievēlēt [prezidenta amatā] Viktoru Janukoviču, Ukrainā [tā darbojās] caur Janukoviču, Lietuvā, manuprāt, caur tādiem cilvēkiem kā Viktors Uspaskihs, Igaunijā - Edgars Savisārs, Latvijā - Nils Ušakovs. Tie ir Krievijai labvēlīgi politiķi, un mērķis ir pēc iespējas augstāk pacelt viņus pie varas, palielināt viņu ietekmi," viņa sacījusi.
"Janukovičs ir labs piemērs. (..) Atsacījās no pieteikuma NATO, pagarināja līgumu par Krievijas karaspēka atrašanos Sevastopolē līdz 2042.gadam, nomainīja drošības un spēka struktūru vadītājus. Pāris aizsardzības ministri bija tādi, kuriem ģimenes dzīvo Maskavā, kuri būtībā ir Krievijas pilsoņi. Tas viss notika ar "maigās varas" palīdzību," spriedusi Jukņevičiene. "Tika pārņemti mediji, propaganda, milzīga korupcija, milzīga uzpirkšana. Un notika tā, ka Ukrainas cilvēki to neizturēja, acīmredzot bija pārkāptas visas robežas. Kad nogāza Janukoviču, atnāca "cietā vara". Ir skaidrs, ka šāds scenārijs tiktu izmantots arī citur. Nezinu, kas nākotnē būs ar Kazahstānu, - iespējams, tas vēl tālu, - ar citām valstīm. Bet Moldovai, Gruzijai, īpaši jau Moldovai, šobrīd, manuprāt, draud lielas briesmas."
Deputāte atzinusi, ka Krievijas "maigā vara" visai stipri skārusi arī Lietuvu. "Žēl tikai, ka neviens negrib par to runāt. Pats spilgtākais mēģinājums ietekmēt vērojams enerģētikā. Lietuvā tas darīts ilgus gadus," viņa piebildusi.
Jukņevičiene pieminējusi 500 miljonus dolāru lielo Krievijas federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" pagājušā gada budžetu. "Kam šī nauda domāta? Medijiem, politiķu uzpirkšanai, propagandas gatavošanai un mēģinājumiem ietekmēt cilvēku domāšanu," viņa sacījusi, aicinot pievērst uzmanību intensīvajam prātu ietekmēšanas darbam sociālajos tīklos un interneta portālu komentāros.
Vienlaikus viņa izteikusi cerību, ka daļai cilvēku šobrīd notiekošais jau atvēris acis. "Esmu pārliecināta, ka tas, ko Putins dara Krimā, ir viņa beigu sākums. Nevaru pateikt, kad šīs beigas būs, - varbūt pēc pieciem, varbūt desmit gadiem. Zinu vienu - līdz šīm beigām viņš sagādās vēl daudz nelaimju, īpaši tām valstīm, kuras "nepaspēja uz vilcienu", uz kuru paspējām mēs," sacījusi deputāte.
Runājot par Lietuvu, viņa norādījusi, ka problēmas rada arī tas, ko Krievija pēdējā laikā darījusi Kaļiņingradas apgabalā. "Aizsardzības ziņā mēs esam pat daļēji bloķēti (..). "Iskander" zeme-zeme tipa raķetes stāv pie Pleskavas un Sanktpēterburgas, visu mūsu teritoriju var aizsniegt Krievijas uzbrukuma ieroči. Viņu pretgaisa aizsardzība S-400 kara apstākļos pilnībā aizklāj mūsu gaisa telpu no pārējās NATO daļas," piebildusi Jukņevičiene.
"Kādēļ Krievija to dara no 2007.gada, kādēļ izdevusi tik daudz naudas, lai apbruņotu visu rietumu pierobežu, modernizētu savu bruņojumu? Tātad kaut kam gatavojas, neizdeva taču miljardu dolāru tādēļ vien, lai varētu palūkoties uz tām spēļmantiņām," viņa spriedusi.
Tomēr deputāte atzinusi, ka, neraugoties uz visām iespējamām briesmām un pārbaudījumiem, uzskata sevi par optimisti, cerot, ka aizvien vairāk cilvēku sāks pamanīt un apjēgt, kas apkārt norisinās.