"Šīs vēlēšanas bija balstītas apspiešanā un iebiedēšanā," Borels teica žurnālistiem Briselē.
Visu 27 ES dalībvalstu vārdā izplatītajā Borela paziņojumā uzsvērts, ka Krievijas pilsoņiem tika atņemta patiesa izvēle, jo visiem kandidātiem, kas neatbalsta karu Ukrainā, tika liegts piedalīties vēlēšanās.
ES arī nosodīja balsojuma organizēšanu Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos, norādot, ka bloks "neatzīst un nekad neatzīs ne tā dēvēto vēlēšanu organizēšanu Ukrainas teritorijā, ne to rezultātus".
"Tie ir spēkā neesoši un nevar radīt nekādas juridiskas sekas. Krievijas politiskā vadība un to organizēšanā iesaistītie saskarsies ar šo nelikumīgo darbību sekām," brīdināts bloka paziņojumā.
Tomēr ES nav sekojusi cietumā mirušā Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija atraitnes aicinājumam neatzīt Putinu par likumīgu Krievijas prezidentu.
"Krievijas varasiestādes ir turpinājušas palielināt sistemātiskās iekšējās represijas, vēršoties pret opozīcijas politiķiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un citām kritiskām balsīm, izmantojot represīvus tiesību aktus un politiski motivētus cietumsodus," lasāms ES kopīgajā paziņojumā.
"Eiropas Savienība turpinās atbalstīt Krievijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju, cilvēktiesību aizstāvju un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu svarīgo darbu," uzsvērts paziņojumā.
Borels sacīja, ka ES ministru sanāksmē Briselē paredzēts noteikt sankcijas cietumu amatpersonām, kas pagājušajā mēnesī bija iesaistītas Navaļnija nāvē ieslodzījuma vietā Tālajos Ziemeļos.
Diplomāti ziņu aģentūrai AFP atklāja, ka sankcijas tiks noteiktas 33 fiziskām personām un divām juridiskām personām.
Navaļnija sabiedrotie ir sacījuši, ka šāda ierobežota Rietumu reakcija uz Navaļnija nāvi neietekmēs Kremli.