Iekšlietu ministrijas pārstāvis pavēstīja, ka protesta akciju organizatori nav policiju informējuši par saviem nolūkiem vēlēšanu dienas vakarā pēc iecirkņu slēgšanas rīkot kādas demonstrācijas, taču uzsvēra, ka policisti būšot gatavi uzturēt sabiedrisko kārtību. "Politiķi neklausās tautas balsī, bet mēs negrasāmies atkāpties. Svētdien mēs Sofijā rīkosim protesta gājienu, un varu jums sacīt, ka tas ir tikai sākums," aģentūrai "Reuters" trešdien sacīja protestu kustības aktīvistu apvienības "Ērgļu tilts" līderis Janaki Gančevs.
Kā ziņots, pēc masu demonstrācijām, kuras sākotnēji izraisīja neapmierinātība ar augstajām elektroenerģijas cenām, bet kas vēlāk pārauga vispārējos protestos pret politisko sistēmu kā tādu, februārī Borisova vadītā valdība atkāpās un nācās izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas. Taču tagad aptaujas liecina, ka vēlēšanās visvairāk balsu atkal iegūs Borisova vadītā centriski labējā partija GERB, kuru šobrīd atbalsta 23,6% bulgāru. Analītiķi gan norāda, ka tas vairāk skaidrojams ar opozīcijas nespēju piedāvāt reālu alternatīvu, nevis ar GERB pozīciju nostiprināšanos.
Tikmēr aktīvisti, kas organizēja demonstrācijas februārī, norāda, ka sabiedrībā gruzd vēl pietiekami liela neapmierinātība, lai tā pāraugtu vardarbībā, ja Borisovs atgrieztos pie varas. "Baidos, ka mēs nepiedzīvosim tikai protestus, bet pieredzēsim barikādes. Tauta jūtas nodota. Ir milzīga uzticības krīze," norāda Angels Slavčevs, kura pārstāvētā Pilsoņu kontroles kustība gan startē vēlēšanās, taču, domājams, nevar cerēt uz kādu deputāta vietu. Daudzas no protesta grupām apgalvo, ka tās neatbalstot kādu noteiktu politisko ideoloģiju, un noraida mēģinājumus tām piedēvēt kreisi radikālus vai anarhistiskus uzskatus.
Tikmēr Borisovs, kas savulaik bijis komunistiskā diktatora Todora Živkova miesassargs, sola turpināt nepopulāro taupības politiku. "Es ļoti baidos, ka nākamā gada, pusotra laikā atnāks ļaudis, kas izpildīs tautas vēlmi pēc lielākiem ienākumiem, un tad valsts bankrots ir garantēts," otrdien Targovištē uzrunājot GERB atbalstītājus, norādīja Borisovs.
Tomēr Borisova programma maz sola daudziem bezcerībā slīgstošajiem bulgāriem, kuriem jāsamierinās ar 250 latu lielu vidējo algu un vairāk nekā divtik mazu vidējo pensiju. "Es jau iepriekšējās vēlēšanās balsoju, taču es redzēju, ka nekas nemainās. Gluži pretēji, kļūst sliktāk," sarunā ar "Reuters" atzina Sofijas students Dejans Enčevs.
Līdz šim opozīcijā bijušie sociālisti, kas aptaujās ierindojas otrajā vietā, sola radīt 250 000 jaunu darbavietu un samazināt nodokļus cilvēkiem ar zemākajiem ienākumiem. Taču daudzi vēlētāji vēl atceras, ka tieši sociālistu varas laikā no 2005. līdz 2009.gadam, valsts piedzīvoja kredītu burbuļa strauju augšanu un tai sekojošo nenovēršamo plīšanu.
Visvairāk no pašreizējās politiskās krīzes, šķiet, ieguvusi nacionālistiskā partija "Ataka", kas pieprasa īstenot palšu nacionalizācijas programmu, aplikt ar augstākiem nodokļiem bagātos un anulēt ārvalstu uzņēmumiem piešķirtās zelta un ūdens resursu apkalpošanas koncesijas. Ja vēl janvārī "Ataka" atbalstīja tikai 1,9% bulgāru, tad tagad par galēji labējiem ir gatavi balsot jau 5,5% aptaujāto. Tas varētu radīt situāciju, kurā nākamās valdības izveide būtu atkarīga no "Ataka" atbalsta.