Pēc brīža ēku atstāja vairāki žandarmērijas autofurgoni. Līdz ar politiķiem parlamenta ēkā iesprostotie žurnālisti apstiprinājuši, ka vispirms izvesti ekonomikas, finanšu un nodarbinātības ministri, kā arī deputāti, kas pārstāv valdošo koalīciju - sociālisti un etnisko turku partijas Kustība par tiesībām un brīvībām (MRF) pārstāvji. Pēc tam evakuēja žurnālistus un parlamenta personālu.
Līdz plkst.5.00 visi ēkā iesprostotie cilvēki bija izvesti, un celtniecības tehnika sāka novākt protestētāju uzslietās barikādes.
Iepriekšējais mēģinājums atbrīvot iesprostotos otrdienas vakarā izvērtās sadursmēs starp aptuveni 2000 demonstrantu un policiju, kurās tika ievainoti vismaz astoņi protestētāji un divi policisti. Iekšlietu ministrs Cvetlins Jovčevs paziņojis, ka neviens no ievainotajiem nav smagi cietis un ka starp viņiem nav neviena deputāta. Viņš piebildis, ka daži cilvēki ir aizturēti. Sīkāku informāciju ministrs atteicās sniegt.
Valdošās koalīcijas deputāti bija pulcējušies, cenšoties pieņemt pretrunīgi vērtētos budžeta grozījumus, kas paredz Bulgārijas parādu palielināt vēl par miljardu levu (aptuveni 350 miljoniem latu).
Opozīcijā esošās centriski labējās partijas GERB deputāti, kas atgriezušies parlamentā pēc nedēļu ilgā boikota, iebilst pret budžeta grozījumiem un paziņojuši, ka Nacionālās sapulces ēku neatstās.
Sadursmes, kas sākās otrdienas vakarā, iezīmē dramatisku pavērsienu jau 40 dienas ilgušajos protestos, kas līdz šim pamatā noritēja miermīlīgi. Protesti sākās pēc preses magnāta Deļana Pejevska iecelšana nacionālā drošības dienesta priekšnieka amatā, un to dalībnieki pieprasīja maija beigās izveidotās valdības atkāpšanos. Protesti joprojām nav rimušu, lai gan lēmumu par Pejevska iecelšanu amatā parlaments ir atcēlis. Sadursmes likušas no jauna uzliesmot prasībām valdībai demisionēt un izsludināt jaunas vēlēšanas, un protestētāji pie parlamenta turpina skandēt: Prom! "Mafija!" un "Sarkanie atkritumi!".
Parlamenta spīkers Mihails Mikovs paziņojis, ka trešdien paredzētā plenārsēde ir atcelta. "Jāgarantē kārtība. Likumdevējus nedrīkst pārvērst par mērķi, viņu dzīvību un veselību nedrīkst apdraudēt," saniknotais Mikovs sacīja intervijā sabiedriskajai televīzijai BNT.
Savukārt Bulgārijas prezidents Rosens Plevnelijevs aicinājis gan protestētājus, gan policiju atturēties no vardarbības un darīt visu, lai demonstrācijas arī turpmāk paliktu miermīlīgas.
Tikai pirms četriem mēnešiem masu protesti noveda pie centriski labējās partijas GERB veidotās valdības krišanas un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanas. Lai gan vēlēšanās maijā visvairāk balsu ieguva GERB, partija nespēja izveidot vairākuma koalīciju un bija spiesta palikt opozīcijā. Tādējādi pie varas nāca sociālistu veidotā mazākuma koalīcija premjerministra Plamena Orešarska vadībā, kurā ietilpst arī MRF un kurai parlamentā atbalstu sniedz galēji labējā partija Ataka.