Uzvaras runā Radevs atkārtoti pauda savus iebildumus pret Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju un slavināja jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu par centieniem rast dialogu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
"Tas dod cerību samazināt konfrontācijas risku, it īpaši Sīrijā," paziņoja Radevs.
Viņš ieguvis 59,4% balsu, bet Borisova atbalstītā prorietumnieciskā kandidāte Cecka Cačeva tikai 36,2%, liecina dati pēc teju visu nodoto balsu apkopošanas.
"Rezultāti skaidri parāda, ka valdošajai koalīcijai vairs nav vairākuma," svētdienas vakarā paziņoja Borisovs. "Es atvainojos visiem, kas mūs atbalstīja. Es domāju, ka daru pareizo lietu. Ja bulgāri vēlas politisko krīzi, tad viņi tādu dabūs."
Borisova demisija varētu izraisīt ārkārtas parlamenta vēlēšanu rīkošanu līdz pavasarim, kas nozīmētu, ka Bulgārija var ieslīgt jaunā politiskajā krīzē tikai divus gadus pēc tam, kad darbu sāka Borisova otrā valdība.
Novērotāji pieļauj, ka negaidītā Radeva uzvara varētu nozīmēt, ka Bulgārija, kas ilgstoši centusies izvēlēties starp Maskavu un Briseli, tomēr ir tuvinājusies Krievijai. Laikā, kad pieaug eiroskeptiķu popularitāte, tādas tendences vērojamas daudzviet Centrāleiropā un Austrumeiropā.
"Tā ir visu Bulgārijas iedzīvotāju uzvara. Demokrātija šodien ir sakāvusi apātiju un bailes," pēc vēlētāju aptauju rezultātu publicēšanas paziņoja Radevs.
Radevs ir atkārtoti uzsvēris, ka dalība NATO un Eiropas Savienībā (ES) neliek Bulgārijai kļūt par Krievijas ienaidnieku. Viņš arī iestājas par sankciju atcelšanu pret Maskavu, kas tika ieviestas, reaģējot uz Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā. Tādu pašu viedokli iepriekš gan paudusi arī Cačeva, kamēr Borisovs viņu "nesauca pie kārtības".
Pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika 6.novembrī, kādreizējais iznīcinātāja pilots Radevs ieguva 25,44% balsu, kamēr par Cačevu balsoja 21,96% vēlētāju.
Lai gan Bulgārijā prezidents pamatā pilda ceremoniālas funkcijas, valsts galva tomēr bauda lielu autoritāti un ir bruņoto spēku virspavēlnieks.