Jāizdara izvēle
Merkele, kura vada Eiropas spēcīgāko ekonomiku kopš 2005. gada, jau pirms ilgāka laika publiski paziņoja, ka 2021. gads būs pēdējais valsts galvas amatā un, kā raksta Bloomberg, arī faktiskās Eiropas līderes lomā.
Partijai nonākot, kā to aprakstīja vācu mediji, identitātes krīzē 2018. gadā, politiķe arī pameta partijas priekšsēža amatu. Tolaik viņu nomainīja Merkeles izraudzītā centriste Annegrēta Krampa-Karenbauere, kura gan 2020. gada februārī paziņoja par atkāpšanos pēc nespējas atrisināt partijas iekšējo strīdu par reģionālās nodaļas sadarbību ar galēji labējo AfD. Taču globālā pandēmija piespieda partijas kongresu divreiz pārcelt, un tāpēc šodien sākas pirmais partijas tiešsaistes kongress.
Kongresā par CDU līdera krēslu cīnās trīs kandidāti: Merkeles līdzgaitnieks, Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministrs Armīns Lašets, konservatīvais Frīdrihs Mercs un ārpolitikas eksperts Norberts Retgens.
AFP vēsta, ka sākotnēji Lašets tika uzskatīts par favorītu, bet globālā pandēmija un viņa lēmumi Ziemeļreinas-Vestfālenes premjera lomā ir iedragājuši popularitāti. Viņš solījis modernizēt partiju, bet pats ir ticis kritizēts par neiedvesmojošām uzrunām un harismas trūkumu.
Savukārt konservatīvais Frīdrihs Mercs, kurš solījis atbrīvoties no Merkeles mantojuma un atgriezties pie partijas saknēm, ir nedaudz apsteidzis abus pārējos kandidātus. ''CDU ir laiks iznākt no Merkeles ēnas,'' politiķi citē portāls EURACTIV. Daži cer, ka viņa striktākie uzskati par migrāciju varētu palīdzēt partijai atgūt vēlētājus no radikālās AfD. Politikas pētnieks Manfreds Gilners gan norādījis, ka AfD balsis pārsvarā veido no sīkpartijām savākti atbalstītāji, bet Merca strīdīgā personība varētu negatīvi ietekmēt nākamās valdības veidošanu.
Savukārt Retgens, kuram no trijiem tiek paredzētas mazākās izredzes uzvarēt, ir solījis modernizēt partiju ar lielāku uzsvaru uz vides un klimata pārmaiņu jautājumiem un stingrāku nostāju pret Krieviju. Bloomberg vēsta, ka gan Lašets, gan Retgens pēc tam savā vietā varētu nominēt kādu citu kanclera amatam.
Popularitātes vilnis
Jāmin, ka arī Bavārijas premjers Markuss Zēders un veselības ministrs Jenss Špāns – abi popularitātes ziņā apsteidz priekšsēdētāja amata kandidātus – ir minēti kā potenciālie kanclera amata ieņēmēji no kristīgo demokrātu un Kristīgi sociālās savienības bloka. Lai gan pagājušā gada sākumā šķita, ka kristīgie demokrāti varētu zaudēt savu dominējošo lomu Vācijas politikā, globālā pandēmija, kā liecina Politico apkopotās aptaujas, pērnā gada pavasarī ievērojami pacēla partijas reitingus. Martā par CDU savu balsi atdot bija gatavi vidēji 27% vāciešu, savukārt vasaras vidū tie bija 39%, šā gada 11. janvārī – 36%. Tuvākajiem sekotājiem zaļajiem ir 19% aptaujāto atbalsts, trešo vietu ieņem Vācijas Sociāldemokrātiskā partija. Pagājušajā gadā nedaudz ir samazinājies atbalsts AfD. Tomēr politikas analītiķi norāda, ka pašreizējie rādītāji ekonomikas, kas, kā raksta Deutsche Welle, vīrusa pandēmijas ietekmē 2020. gadā sarukusi par 5%, iespaidā var mainīties.