CIP par slepena cietuma izveidošanu Polijā samaksājusi 15 miljonus dolāru

AICINU ikviernu sev atbildēt uz jautājumu, ko viņš darītu ar asinskārām žurkām, kas apgrauzušas viņa bērnam kājas un ausis. Piebaros un mēģinās "sarunāt" lai nenāk mājā un veido midzeni attālā mežā, vai saliks nežēlīgus, bet efektīvus slazdus, lietos indi, gāzi un jebko, lai iznīdētu slepkavas un glābtu savus bērnus? Tad nu atbilde katram no jums ir rokā. Un saprotams, ka tā zināmā veidā korelē ar jautājumu par teroristiem. Par teroristu lietu varu teikt tikai vienu: ja viņus glauda ar pāva astes spavu vēdeklīti un dzirda ar kamieļmātes pienu, viņi 100 gadus neatzīsies. Tad nu ir izvēle — 'palūgt' šiem nezvēriem un noziedziniekiem atklāti pastāstīt, kā viss bija un KUR VĒL IES BOJĀ NEVAINĪGI CILVĒKI, lai būtu iespēja noziedzīgo tīklu izsekot un apturēt. Ja teroristi cīnītos tikai pret militārpersonām, un varbūt tikai kāds civilistas gluži nejauši pa laikam tiktu parauts līdzi — tad tie būtu partizāni, kaujiniekii vai jebkas cits, net ne trakas žurkas. Taču tiklīdz kāda oirganizācija vai struktūra PLĀNO CIVILIEDZĪVOTĀJU MASVEIDA SAKROPĻOŠANU UN NOSLEPKAVOŠANU, tā viņš no cīnītāja pārvēršas par traku, asinskāru žurku. Un tad nu nav liels brīnums, ka sabiedrība kā pret tādu arī attiecas. Tieši tik pat toleranti, tik pat iejūtīgi un saprotoši, tik pat rūpīgi seko pretdarbības likumībai. Tā nu reiz iekārtota šī pasaule.