Atsaucoties uz nepublicētiem Iekšlietu ministrijas statistikas datiem, Drēzdenē iznākošais laikraksts vēsta, ka pagājušā gada laikā no Vācijas piespiedu kārtā izraidīti 20 888 ārvalstnieki, kamēr 2014.gada laikā no valsts deportēti 10 884 ārvalstnieki.
Taču vēl lielāks skaits ir to, kas pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas Vāciju pametuši brīvprātīgi, un pērn tādu bijis 37 220.
Tādējādi kopumā pērn no Vācijas izraidīti 58 108 ārvalstnieki, kuru patvēruma pieprasījumi tikuši noraidīti.
Taču tā ir tikai neliela daļa no 1,1 miljona reģistrēto patvērumu meklētāju, kas Vācijā ieradās pagājušā gada laikā.
Gandrīz 90% no tiem, kas valsti atstājuši brīvprātīgi, ir Rietumbalkānu valstu pilsoņi. Cenšoties mazināt patvēruma meklētāju skaitu, Vācija pagājušajā gadā Albāniju, Kosovu un Serbiju pasludināja par drošām izcelsmes valstīm.
Šobrīd Vācija sākusi steidzamas diplomātiskās aktivitātes, lai panāktu Ziemeļāfrikas valstu - Marokas, Tunisijas un Alžīrijas - aktīvāku sadarbību to pilsoņu izraidīšanas gadījumā.
Līdz šim šīs valstis izvairījušās uzņemt savus pilsoņus, kuru patvēruma pieprasījumi tikuši noraidīti, parasti attaisnojoties ar izraidāmo identitāti apliecinošo dokumentu rūkumu.
Kā ziņots, Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriēls pirmdien piedraudēja Ziemeļāfrikas valstīm atņemt ekonomisko palīdzību, ja tās atteiksies ar Berlīni sadarboties savu pilsoņu repatriācijas jautājumā.