"Draudi ir pastāvīgi," norādīja kāda augsta līmeņa Aizsardzības ministrijas amatpersona.
"Nepaiet neviena diena bez trauksmes," norādīja amatpersona, piebilstot, ka aizdomās par ļauniem nodomiem tiek turēti divi līdz trīs tūkstoši cilvēku un nebūt ne visi ir amatieri.
Daudzi no aizdomās turētajiem ir ar labu izglītību, norādīja amatpersona.
Aizsardzības ministrijas speciālisti secinājuši, ka džihādisti izmanto labākās šifrēšanas un maskēšanās tehnikas un drošības dienestiem nav viegli viņus izsekot.
"Ikreiz, kad mēs piekļūstam kādam tīklam, izrādās, ka viņi katrs izmanto septiņas līdz astoņas SIM kartes, tās nemitīgi mainot," norādīja amatpersona, piebilstot, ka aizdomās turētie tikpat kā neizmanto telefonus zvanīšanai.
Vislielākās bažas rada aptuveni 200 personas, kas atgriezušās no teroristu organizācijas Islāma valsts kontrolētajiem reģioniem Sīrijā un Irākā, kur cīnījušies vai tikuši apmācīti kaujas mākslā.
Drošības dienesti stingri novēro šīs personas, bet resursi ir ierobežoti. Tomēr varasiestādes apzinās, ka šādi cilvēki var gaidīt gadiem, līdz nolemj rīkoties, līdzīgi kā tas bija ar brāļiem Kuaši, kuri janvārī sarīkoja slaktiņu žurnāla Charlie Hebdo redakcijā Parīzē.
Viņi jau sen bija saistīti ar džihādistu tīkliem Parīze, un viens no brāļiem 2011.gadā apmeklēja teroristu apmācības Jemenā, bet galu galā abi nozuda no drošības dienestu aktīvajiem radariem.
Francijas amatpersonas arī bažījas, ka konkurence starp kaujinieku grupējumiem var tos pamudināt uz arvien brutālākiem uzbrukumiem.
"Al Qaeda nepieciešams atjaunot savu prestižu, un tā mēģinās sacensties ar Islāma valsti," norādīja kāda amatpersona, piebilstot, ka sevišķas bažas rada Al Qaeda pakļautais Horasanas grupējums.
Kopš Parīzes teroraktiem Francijā drošībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Pie potenciālajiem uzbrukumu mērķiem, piemēram, mediju birojiem un sinagogām, izvietoti policisti un karavīri. Taču pretterorisma amatpersonas bažījas, ka ar to nebūs gana uzbrukumu novēršanai.