Debatēs ar iekšlietu komisāri Ilvu Jūhansoni un Horvātijas prezidentūras pārstāvjiem vairums EP deputātu kritizēja Turcijas prezidentu Radžepu Tajipu Erdoganu par cilvēku ciešanu izmantošanu politisku mērķu vārdā. Daudzi arī uzsvēra, ka 2015. gada bēgļu krīze nav jāatkārto, un uzstāja, ka ES ir jāatjaunina kopējie patvēruma noteikumi.
Daži politisko grupu vadītāji aicināja pārskatīt 2016. gada vienošanos ar Turciju, kurā Turcija apņēmās aizturēt migrantu un patvēruma meklētāju plūsmu apmaiņā pret ES finansiālo palīdzību. Citi izrādīja nopietnas bažas par humanitārā stāvokļa pasliktināšanos uz robežas ar Turciju un Grieķijas salās, kur atrodas tūkstošiem patvēruma meklētāju, no kuriem daudzi ir nepavadīti nepilngadīgie.
Diskusijas laikā tika minēta arī nepieciešamība ievērot Ženēvas konvenciju un piedāvāt aizsardzību bēgļiem, bažas par policijas vardarbību pret cilvēkiem, kas mēģina šķērsot robežu, kā arī risks, ka ES teritorijā varētu mēģināt iekļūst džihādisti.
Kā ziņots, Turcija februāra izskaņā pavēstīja, ka vairs neliks šķēršļus migrantiem, kuri vēlas doties uz Eiropu, un pēc šī paziņojuma robežas virzienā sākās masveidīga nelegālo imigrantu plūsma. Starp tiem, kas šobrīd drūzmējas pie Grieķijas robežas vairums ir afgāņi, taču viņu vidū ir arī daudzu citu valstu pilsoņi, tostarp irāņi, irākieši, bangladešieši un sīrieši.
Turcija, kurā jau uzturas aptuveni 3,6 miljoni sīriešu bēgļu, apgalvo, ka tā bijusi spiesta atvieglot robežkontroli, jo nesaņem pietiekamu atbalstu bēgļu uzturēšanai, un pieprasījusi lielāku palīdzību no ES šajā jomā. Taču ES apgalvo, ka pilda savu daļu no vienošanās, ko 2016.gadā noslēdza ar Turciju par migrācijas plūsmas ierobežošanu no Sīrijas.
Lēmumu par robežas atvēršanu Erdogans pieņēma pēc situācijas saasināšanās Sīrijas Idlibas provincē.
reptilis
Edvīns
edisons