Eiropas Parlamenta prezidents aicina ES prezidenta amatam izraudzīties sievieti

Buzeks.EP prezidents neapsprieda konkrētas kandidatūras, taču viņš piebilda, ka piemērotas kandidātes atrašana būtu vienkārša.Starp līdz šim minētajām kandidātēm ir Latvijas bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ko atbalsta Baltijas valstis, un Somijas prezidente Tarja Halonena. Izskanējuši arī aicinājumi virzīt ES Padomes prezidenta amatam bijušo Īrijas prezidenti Mēriju Robinsoni, taču viņa pati ir noraidījusi šādu piedāvājumu.Paredzēts, ka ES līderi piektdien, samita otrajā dienā lems par ES Padomes prezidenta pienākumiem un pilnvarām.ES līderi samita pirmajā dienā formāli neapsprieda iespējamos kandidātus ES Padomes prezidenta un ārlietu koordinatora amatam, jo vēl joprojām pastāvēja neskaidrības par to, vai un kad Čehija ratificēs Lisabonas līgumu.Kā jau ziņots, ES līderi vēlu vakarā samita pirmajā dienā vienojās par izņēmuma tiesību piešķiršanu Čehijai, kuras pieprasījis tās prezidents Vāclavs Klauss Lisabonas līguma ratifikācijai.Eiroskeptiski noskaņotais Klauss vēlējās, lai ES piešķirtu Čehijai izņēmuma tiesības, kas garantētu, ka pēc Otrā pasaules kara no toreizējās Čehoslovākijas teritorijas izraidītie vācieši neizvirzīs Prāgai mantiskas pretenzijas.Sagaidāms, ka ES līderi izraudzīsies tādu kandidātu, kas iepriekš ir piedalījies ES Padomes sanāksmēs. Līdz ar to nākamais ES prezidents, visdrīzāk, nāks no tādas valsts, kur valdības vai valsts vadītājam ir ietekme ārlietās.